Krustpils draudze

Muzeju nakts programmas ietvaros 14. maijā Krustpils baznīca būs atvērta apmeklētājiem no plkst. 19:00 līdz 1:00 naktī. Plkst. 22:00 Aglonas bazilikas koris sniegs gregorisko dziedājumu koncertu. Starp kora sniegumiem muzicēs Jēkabpils Mūzikas skolas vijoļspēles pedagoģes Ieva Bērziņa un Jeļena Skurjate.

Programmu atbalsta Jēkabpils vēsture muzejs, Jēkabpils pilsētas Dome, Krustpils luterāņu draudze.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2011. gada Lieldienās: „Lai uz papīra rakstītais vārds atdzīvojas prātā un sirdī, un top par iekšēji piedzīvotu patiesību”.

Lieldienās cits citu sveicinām: „Priecīgas Lieldienas!“ Lieldienas tiešām ir vispriecīgākie svētki. Par prieka iemeslu ik gadu no jauna dzirdam eņģeļu vēstī: „Ja jūs meklējat Jēzu, nemeklējiet dzīvo pie mirušajiem! Viņa nav kapā. Viņš ir augšāmcēlies!“ To dzirdot, mēs pieminam, ka Jēzus nesa krustu, mira un augšāmcēlās mūsu labad. Ja sirds tev saka, ka tu nedzīvo, lai galā vienkārši nomirtu un satrūdētu, tad Lieldienu vēsts tev ir vajadzīga vairāk par visu citu. Mūsu dēļ Jēzus tika padarīts par grēku, viņš uzņēmās mūsu sodu, viņš pie krusta nomira mūsu nāvi, lai ticībā uz viņu mēs varētu iegūt grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Jo tā Dievs ir pasauli mīlējis, lai ikviens, kas tic augšāmceltajam Kristum, dabūtu mūžīgo dzīvību. Lasīt tālāk…

Melnais talārs, ko daudzi uzskata par Luteriskajai Baznīcai raksturīgu, 2011. gadā svin 200 gadu jubileju. 1811. gada 1. janvārī Prūsijas ķēniņš Fridrihs Vilhelms II izdeva pavēli, ka luterāņu mācītājiem obligāti jānēsā melnais talārs. Pirms tam melno talāru nēsāja universitātes profesori, un arī Mārtiņš Luters (1483 – 1546), savos dievkalpojumos sprediķojot, vilcis melno talāru, taču izdalot Svēto vakarēdienu – krāsainu tērpu. Tikai ar Prūsijas ķēniņa pavēli talāra nēsāšana kļuva obligāta. Mācītāji ieguva valsts ierēdņa statusu un viņiem bija jāpakļaujas likumam par talāra nēsāšanu. No Prūsijas baznīcas talāra nēsāšanu pārņēma arī citas baznīcas Vācijā un pasaulē. Pašlaik visā pasaulē, arī Vācijā un Latvijā, mācītāji velk gan melno talāru, gan balto albu.

www.svetdienasrits.lv

14. aprīlis ir Sv. Justīna Mocekļa piemiņas (nāves) diena. Viņš ir viens no agrīnajiem Baznīcas tēviem.

Sv. Justīns Matīrs (Moceklis) (~100 – ~165), filozofs un kristīgais apoloģēts, dzimis grieķu ģimenē Palestīnas Neapolē (mūsd. Nablus). Ieguvis klasisko izglītību, velti meklēja mācību par Dievu dažādu skolu pagānu filozofu sacerējumos, kas viņu apmierinātu. Svēto Rakstu studijas apmēram 30 gadu vecumā viņu pamudināja pieņemt kristīgo ticību. Pēc tam viņš Lasīt tālāk…

Sprediķis
25. martā – nozīmīgā Baznīcas svētku dienā – Marijas pasludināšanas dienā, Krustpils sirmais dievnams pulcēja Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā dievkalpojuma dalībniekus. Dievu lūgt un uzklausīt Dievvārdus bija nākuši gan pilsētas mērs L. Salcevičs un Domes vīri, gan novadu vadītāji, gan represijas piedzīvojušie Krustpils draudzes locekļi un visi, kam dārgas latviešu tautas likteņgaitas. Sprediķi dievkalpojumā un uzrunu mītiņā represēto piemiņas vietā pie baznīcas teica mācītājs dr. Guntis Kalme. Daudziem viņa vārds ir pazīstams pēc publikācijām un grāmatām par Latvijas vēsturi. Tāpat kā jaunava Marija saņēma dievišķo vēsti par Pestītāja dzimšanu un dzemdēja pasaules Pestītāju, tā arī no mums – Latvijas pilsoņiem dzimst Latvijas vēsture un  ļoti nozīmīgā mērā tās likteņi.  Marija ar savu dievbijību un dziļumu ir labs paraugs  ikvienam pilsonim sava pilsoniskuma izkopšanā un praksē.