Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2011. gada Lieldienās: „Lai uz papīra rakstītais vārds atdzīvojas prātā un sirdī, un top par iekšēji piedzīvotu patiesību”.
Lieldienās cits citu sveicinām: „Priecīgas Lieldienas!“ Lieldienas tiešām ir vispriecīgākie svētki. Par prieka iemeslu ik gadu no jauna dzirdam eņģeļu vēstī: „Ja jūs meklējat Jēzu, nemeklējiet dzīvo pie mirušajiem! Viņa nav kapā. Viņš ir augšāmcēlies!“ To dzirdot, mēs pieminam, ka Jēzus nesa krustu, mira un augšāmcēlās mūsu labad. Ja sirds tev saka, ka tu nedzīvo, lai galā vienkārši nomirtu un satrūdētu, tad Lieldienu vēsts tev ir vajadzīga vairāk par visu citu. Mūsu dēļ Jēzus tika padarīts par grēku, viņš uzņēmās mūsu sodu, viņš pie krusta nomira mūsu nāvi, lai ticībā uz viņu mēs varētu iegūt grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Jo tā Dievs ir pasauli mīlējis, lai ikviens, kas tic augšāmceltajam Kristum, dabūtu mūžīgo dzīvību.
Taču prieku to, kas vēl gaidāmas, ir vieglāk aptvert ar prātu nekā piedzīvot. Savu augšāmcelšanos mums ir grūti pat iztēloties, kur nu vēl par to priecāties. Pa īstam Lieldienu prieku pazīst tikai Jēzus. Viņš piedzīvoja, ko nozīmē mirt, gulēt kapā un nokāpt ellē. Viņš pieredzēja nāvi līdz dziļākajam bezdibenim. Raudot pie mirušā drauga Lācara kapa, Jēzus parādīja, ka ienīst nāvi un to, ka cilvēkam jāmirst. Cik rūgti viņam bija mirt un cik liels bija prieks augšāmcelties! Cik ļoti Jēzus priecājās atkal būt starp dzīvajiem dzīvs! Pamēģini uz brīdi aizvērt acis un izjust, ar kādu prieku Jēzus par jaunu baudīja dzīvību – nu jau bez baismās krusta un kapa ēnas pār to. Lūk, tas ir īstais Lieldienu prieks! To ir piedzīvojis tikai Jēzus. Tomēr viņš saka: „Es uz jums esmu runājis, lai mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.“ /Jņ 15:11/ Jēzus grib, lai viņa prieks mājotu mūsos. Tā ir prieka pilnība. Pa īstam priecīgas Lieldienas ir tad, kad Augšāmceltā prieks mājo mūsos.
Kā tas var notikt? Jēzus pasaka recepti: „Lai mans prieks mājotu jūsos, es esmu runājis uz jums.“ Jēzus ir uz mums runājis. Katrs viņa vārds ir ļoti dārgs. Jēzus vārdi ir durvis, pa kurām var ienākt Augšāmcelšanās prieks. Viņa vārdi māca dzīvi, kas aiztaupa daudz nevajadzīgu sāpju. Viņa vārdi sniedz mierinājumu nāves baiļu priekšā. Taču pats dārgākais Jēzus vārdos ir tas, ka tie ļauj iepazīt viņu pašu. Studējot evaņģēliju, varam iepazīt Jēzus dzīvi un mācību. Lūdzot ar evaņģēliju, varam viņu pilnīgāk iemīlēt. Mīlestība uz Kristu ir lielākā dāvana, ko dzīvē varam kārot. Pat pārbaudījumu krusts un zaudējumu ērkšķi var sniegt prieku, ja mīlestībā nesam to kopā ar savu Kungu. Ja dalāmies ar viņu vienā dzīvē, tad viņa prieks top mūsu prieks. Jēzus vārdi, ko atrodam evaņģēlijā, ir prieka pilnības avots.
Sakot „Priecīgas Lieldienas!“, es vēlu jums Jēzus vārdus. Tajos Dzīvais un debesīs paaugstinātais Kristus joprojām ir mūsu vidū. Lasiet tos, ticiet tiem, lūdziet ar tiem, dzīvojiet ar tiem ikdienā, lai uz papīra rakstītais vārds atdzīvojas prātā un sirdī, un top par iekšēji piedzīvotu patiesību. Kā olai pārplīst cietā čaumala un no tās izšķiļas jauna radība, tā lai no Jēzus vārdiem jūsu dzīvē izšķiļas augšāmceltā Kristus dzīvība un viņa paša prieks!
Sirsnībā Jūsu –
+ Jānis
Rīgas Arhibīskaps
Leave a Reply