LELB Likums

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums

Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums

 

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca — Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ar visām tās draudzēm;

2) Baznīcas satversme — Baznīcas satversme, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3) Baznīcas galva — Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps, kas stājies amatā un vada Baznīcu saskaņā ar Baznīcas satversmē noteikto kārtību;

4) Baznīcas garīdznieki — Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;

5) dievnams — celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, tostarp aktīvo līdzdalību valstiskuma veidošanas procesā, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

3.pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas satversmi.

(3) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi, savu organizatorisko struktūru un misiju.

(4) Baznīcas pilns nosaukums ir “Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(5) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Baznīcas kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.

(7) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

4.pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas galva Baznīcas satversmē noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas vai institūcijas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

5.pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana ar lietu tiesībām iespējama tikai ar Baznīcas augstākās pārvaldes institūcijas — Virsvaldes — rakstveida piekrišanu. Tā nav nepieciešama, ja pēc piedāvājuma Baznīcai noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, piesolot tai taisnīgu atlīdzību vai piedāvājot apmainīt nekustamo īpašumu pret līdzvērtīgu mantu, vienošanās netiek noslēgta un nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Draudzes un Baznīcas mantiskās attiecības tiek risinātas Draudzes nolikumā un Baznīcas satversmē noteiktajā kārtībā. Ja kāda no Baznīcas draudzēm likvidējas, tās manta pāriet Baznīcas īpašumā Draudzes nolikumā noteiktajā kārtībā. Likvidēto Baznīcas iestāžu manta pāriet Baznīcas īpašumā vai valdījumā Baznīcas satversmē noteiktajā kārtībā.

6.pants. Dievnamu, kapliču un kapsētu pārraudzība un ceremonijas kapsētās

(1) Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu būvniecība (tajā skaitā rekonstrukcija, renovācija, restaurācija, nojaukšana), kā arī kapsētu ierīkošana notiek ar Baznīcas augstākās pārvaldes institūcijas — Virsvaldes — rakstveida piekrišanu.

(2) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši Baznīcas noteiktajai kārtībai.

(3) Baznīca reliģiskās ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un krematorijās pašvaldību noteiktajā kārtībā.

7.pants. Kultūras un mākslas mantojuma aizsardzība un pieejamība

(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu.

(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros piedalās Baznīcas īpašumā vai valdījumā esošu kultūras pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.

(3) Baznīcai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības apskatei Baznīcas noteiktajā kārtībā.

8.pants. Baznīcas garīdznieku tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo garīdznieku sarakstā.

 

9.pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž grēksūdzē vai pastorālajā sarunā uzzinātas ziņas pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas garīdznieku.

10.pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos ir tiesības saņemt garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Baznīcas garīdznieki un garīgā personāla izglītības iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.

11.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība

(1) Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā Baznīcas garīdznieka aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

12.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas luteriskās pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja tas nepieciešams, izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa luteriskās pārliecības dēļ.

13.pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem un garīdzniekiem

(1) Baznīca darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, šo attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu), kā arī Baznīcas morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu (ētosu).

(2) Garīdznieku norīko uz kalpošanas vietu un atbrīvo no kalpošanas Baznīcas galva, pamatojoties uz Baznīcas satversmi. Baznīcas galvas rīkojums ir vienīgais pamats garīdznieka kalpošanas uzsākšanai, grozīšanai un atbrīvošanai no kalpošanas.

14.pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcas dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka Baznīca.

(2) Baznīcas izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Baznīcas augstskolās, kuras darbojas, ievērojot Augstskolu likuma noteikumus, pārstāvības un vadības institūciju izveidošanu un to kompetenci, rektora iecelšanas un apstiprināšanas kārtību, papildu prasības studējošo uzņemšanai, kā arī studējošo pašpārvaldes izveidošanas un darbības nosacījumus nosaka Baznīca. Baznīcas augstskolu tiesības rīkoties ar tām nošķirto mantu un finanšu resursiem nedrīkst atšķirties no Baznīcas dibinātu iestāžu tiesībām.

(3) Baznīcas izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.

(4) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus.

(5) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

15.pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

16.pants. Baznīcas garīdznieku saraksts

(1) Baznīca rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 4.punktā minēto Baznīcas garīdznieku statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 8. un 11.pantā minētās darbības, kā arī ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Baznīca divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.

Pārejas noteikumi

1. Baznīca līdz 2009.gada 1.jūlijam saskaņo Baznīcas satversmi ar šo likumu, attiecīgi grozot Baznīcas satversmi, apstiprinot to jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijai reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2. Baznīca līdz 2009.gada 1.aprīlim paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētos datus.

 

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 20.novembrī.

 

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

 

Rīgā 2008.gada 3.decembrī.

(likums stājas spēkā ar 2008.gada 17.decembrī)