Ar rožainu seju
Pasaulē gāju
Rast saulainu ceļu
Un laimes māju.
Kur mieru un laimi
Sirds iegūst šķita,
Tur vilšanās, zaimi
Tai brūces sita.
Ir pūlēs un darbā
Sirds netop klusa,
Un cīniņā skarbā
Tai tālu dusa.
Tā eju un skatos, –
Kur laimes mājas?
Te sarma jau matos
Un gurdas kājas…
Nu manu un jūtu, –
Ikviens kaut prastu, –
Kur laimīgs sen būtu
Un mieru rastu.
Pie Golgātas krusta
Mums laime posta;
Tur dvēselei dusa
Un miera osta.
J. Goba, SR Nr.13
Leave a Reply