Arhibīskaps: ekumenisko situāciju Latvijā vajadzētu sargāt un nesabojāt ar pārsteidzību

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga komentārs par dialogu luterāņu un katoļu baznīcu vidū Latvijā.

„Ir patīkami lasīt jaunā katoļu arhibīskapa draudzīgos vārdus par labajām luterāņu un katoļu baznīcu attiecībām Latvijā. Tiešām tuvā un sekmīgā sadarbība starp dažādu konfesiju baznīcām, kas mūsu zemē šķiet tika ierasta, citās valstīs izraisa apbrīnu. Var piekrist, ka ekumeniskajam dialogam Latvijā ir neparasti labvēlīgi priekšnoteikumi. Tos vajadzētu izmantot, bet arī sargāt un nesabojāt ar pārsteidzību.

Dialogs starp luterāņiem un katoļiem pasaulē notiek jau daudzus gadu desmitus. Gan vieniem, gan otriem ir dialogi arī ar citām konfesijām. Ekumenisko dialogu principiālais mērķis ir pilnīga baznīcas vienotība. Tas izriet no bibliskā priekšstata, ka baznīca ir Kristus ķermenis pasaulē. Ķermenim jābūt veselam, vienotam. Taču par ieguvumu var uzskatīt jau to, ja baznīcu starpā tiek novērsti pārpratumi un vairota savstarpēja uzticēšanās. Runājot par pilnīgu vienotību, ir jāsaprot, ko tā nozīmē. Būtiskais ir nevis divu organizāciju apvienošanās, bet gan tas, ka luterāņu un katoļu baznīcas viena otru uzskatītu par pilnvērtīgām un līdzvērtīgām loceklēm universālajā Kristus baznīcā, un atzītu viena otras priesterību un sakramentus. Tas nozīmētu, piemēram, ka luterāņi un katoļi varētu kopīgi iet pie svētā vakarēdiena vai bez ierobežojumiem savā starpā baznīcā laulāties. Lai to sasniegtu, vispirms ir jāvienojas virknē mācības jautājumu. Būtu jāatsauc pagātnē izteiktie, savstarpējie nosodījumi un ekskomūnikas. Ja to izdotos sasniegt, tas būtu lielisks rezultāts, par ko priecātos ne tikai pasaulē, bet vēl vairāk debesīs. Tas ir liels un nopietns darbs, kam luterāņi un katoļi pasaulē jau ir veltījuši gadu desmitus. Mēs Latvijā vietēju dialogu uzsākām pirms gada  un redzam, cik diskusiju lauks ir plašs.

Diemžēl dažiem medijiem ir paticis sensacionāli runāt par gaidāmu luterāņu un katoļu apvienošanos vai pievienošanos.  Tikpat labi varētu paziņot par Latvijas Republikas pievienošanos Itālijas valstij nākamā mēneša septītajā datumā. Lai varētu runāt par kāda veida strukturālu vienību, nepietiek pat ar vienošanās mācības jautājumos. Nepietiek, ka to savā starpā norunātu bīskapi. Tam būtu vajadzīgs plašs atbalsts draudžu, mācītāju un ticīgās tautas vidū. Tādēļ ekumeniskajam dialogam jānotiek atklāti un bez steigas. Godātajiem žurnālistiem gribu sacīt, ka abu baznīcu dialogā nav nekādu slepeno protokolu vai sarunu, ko vajadzētu atklāt un celt gaismā. Mūsu starpā līdz šim ir bijušas četras tikšanās, kuru laikā mēs esam vēl tikai iezīmējuši teoloģisko jautājumu loku, ko tuvākajā laikā apspriest. Sarunas ir bijušas vaļsirdīgas un interesantas.”

Jānis Vanags,
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps