Cilvēktiesību komisija atbalsta Reliģisko lietu pārvaldes reorganizāciju

2008.11.27 Emīlija Kozule LETA
No nākamā gada 1.janvāra reliģiskās organizācijas un iestādes reģistrēs Uzņēmumu reģistrs (UR), bet Tieslietu ministrija (TM) nodrošinās politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu reliģijas jomā, paredz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas konceptuāli atbalstītie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests.
Grozīts tiks arī Uzņēmumu reģistra likums. Līdz ar to šogad tiks pabeigts desmit gadus ilgs darbs Baznīcas un valsts attiecību sakārtošanā, uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits (LPP/LC). UR būs jāizveido reliģisko organizāciju reģistrs, bet TM – struktūrvienība reliģisko lietu jautājumos. Likumprojekts nosaka ieraksta izdarīšanas kārtību reģistrā, tajā iekļaujamās ziņas un to, kādi dokumenti reliģiskajai organizācijai būs jāiesniedz. Reliģiskā organizācija turpmāk būs jāreģistrē divu mēnešu laikā. Lai pieņemtu lēmumu par reģistrāciju, UR pieprasīs informāciju no TM, vai reģistrējamā organizācija nevar apdraudēt cilvēka tiesības un valsts iekārtu, kā arī sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Plānots, ka reliģiskās organizācijas savus statūtus un izmaiņas vadības sastāvā varēs reģistrēt septiņās dienās līdzšinējā viena mēneša vietā, bet dažādas izziņas saņemt vienā dienā. Tiek precizēta līdzšinējā reliģisko organizāciju darbības likumības uzraudzība, nosakot, ka Tieslietu ministrijai par konstatētajiem pārkāpumiem ziņos tiesībaizsardzības iestādes. Reliģiskajām organizācijām pārskats par savu darbību būs jāiesniedz TM. Reliģisko lietu pārvaldes reorganizācija ļaus efektīvāk izmantot nozares resursus un, samazinot birokrātisko slogu, reliģisko organizāciju reģistrācijas procedūras būs raitākas. Līdzšinējā pārvaldes darbība ir neefektīva un tās īstenotajām funkcijām ir šaurs raksturs, norāda likumprojekta autori.
“Izmaiņas likumos ir spilgts piemērs tam, ka saprātīgi vienoties var, nevis konfrontējot vienam otru, bet gan nosēžoties pie viena sarunu galda un izsverot jautājumus. Tas liecina, ka gan valsts vara, gan baznīca kalpo vienam un tam pašam mērķim – Latvijas garīgai un laicīgai labklājībai,” norādīja Šmits. Patlaban Reliģisko lietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde, un tās primārā funkcija ir reliģisko organizāciju reģistrācija un ar to darbību saistītu jautājumu risināšana. Pārvaldē strādā septiņi darbinieki, un viņiem tiks piedāvāts darbs Uzņēmumu reģistrā vai Tieslietu ministrijā. Plānots, ka Saeima likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” skatīs kā steidzamu – divos lasījumos.