Saeima pieņem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumu

2008.11.20 Emīlija Kozule LETA
Saeima šodien trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumu, kura mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību. Likums nosaka, ka baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts atzīst baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi, savu organizatorisko struktūru un misiju.
Baznīcas kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.
Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs. Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta. Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.
Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu. Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros piedalās baznīcas īpašumā vai valdījumā esošu kultūras pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā. Baznīcai ir pienākums nodrošināt tās pieejamību sabiedrības apskatei baznīcas noteiktajā kārtībā.
Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie baznīcas garīdznieki, kuriem baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā laulāttiesīgo garīdznieku sarakstā.
Likums nosaka, ka baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž grēksūdzē vai pastorālajā sarunā uzzinātas ziņas pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā. Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā. Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt baznīcas garīdznieku.
Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā baznīcas garīdznieka aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.
Baznīca darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, šo attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz baznīcas mācību, kā arī baznīcas morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu. Baznīcas dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka baznīca.