Augšāmcelšanās baznīcā pieminēs mācītājus – martīrus

Bēgšana uz Ēģipti (Mat. 2,13-15)

Tajā laikā ļaudis nešaubījās, ka Dievs var sapnī viņiem sūtīt kādu vēsti. Tā arī Jāzeps saņēma sapnī brīdinājuma vēsti, lai bēgtu uz Ēģipti un izbēgtu no briesmīgajiem Hēroda nodomiem. Bēgšana uz Ēģipti bija visai parasta lieta. Jau vairāku gadsimtu laikā pirms Kristus, kad kāda tirānija vai vajāšanas darīja jūdu dzīvi nepanesamu, viņi bieži meklēja patvērumu Ēģiptē. Tādēļ katrā Ēģiptes pilsētā bija jūdu kolonija. Piemēram, Aleksandrijā dzīvoja vairāk nekā miljons jūdu, viņiem piederēja veseli kvartāli. Briesmu brīdī Jāzeps darīja to, ko daudzi jūdi bija darījuši jau pirms viņa. Aizejot uz Ēģipti, viņš un Marija nekādā ziņā nenokļuva pilnīgi svešu cilvēku vidū, jo katrā pilsētā viņi varēja satikt citus jūdus, kuri tur bija atraduši patvērumu.

Interesanti, ka vēlāk kristiešu un Kristus ienaidnieki izmantoja Jēzus atrašanos Ēģiptē, lai Viņu apmelotu. Ēģipte bija pazīstama kā burvestību un maģijas zeme. Talmudā teikts: “Pār zemi ir palaisti desmit burvestību mēri, Ēģipte saņēma deviņus, pārējā pasaule – vienu.” Jēzus ienaidnieki apgalvoja, ka Ēģiptē Viņš iemācījās maģiju un buršanu, caur ko darīt brīnumus un mānīt ļaudis. Trešajā gadsimtā pagānu filozofs Celsijs uzbruka kristietībai, apgalvojot, ka Jēzus uzaudzis kā ārlaulības bērns, strādājis Ēģiptē kā algādzis, apguvis maģiju, pēc tam atgriezies savā zemē un to izmantojis, lai pasludinātu sevi par Dievu. (Origens: “Pret Celsiju” 1,38) Rabīns Eliēzers ben Hirkans sacīja, ka uz Jēzus miesas bija uztetovētas visas nepieciešamās maģiskās formulas, lai Viņš tās neaizmirstu. Tādā veidā tika attīstīti apmelojumi, lai sajauktu cilvēku prātus ar Jēzus bēgšanu uz Ēģipti. Tomēr tā nav taisnība, jo Jēzus tika aizvests uz Ēģipti kā mazs bērns un kā bērns Viņš pēc dažiem gadiem arī atgriezās atpakaļ.

Ar bēgšanu uz Ēģipti ir saistītas divas skaistas leģendas. Pirmā – par laupītāju, kuru kopā ar Jēzu piesita pie krusta. Leģenda viņu sauc par Dismasu un, pēc tās, tikšanās ar Jēzu Golgātā viņam nebija pirmā. Ceļā uz Ēģipti Jāzeps un Marija krita gūstā laupītāju rokās. Viens no viņu vadoņiem gribēja tūlīt nogalināt Jāzepu un Mariju un savākt viņu pieticīgo mantību. Bet Dismasa sirdi, kurš arī bija viens no laupītājiem, aizskāra jaundzimušais Jēzus un viņš neļāva Viņa vecākiem neko nodarīt. Viņš paskatījās uz Jēzu un teica: “O, trīskārt svētītais Bērns, neaizmirsti šo stundu, ja kādreiz man būs vajadzīga žēlastība.” Un leģenda stāsta tālāk kā Dismass un Jēzus sastapās atkal Golgātā un Dismass pie krusta saņēma žēlastību un piedošanu.

Otra leģenda ir pasaka bērniem. Tā stāsta, ka ceļā uz Ēģipti Jāzeps un Marija, naktij uznākot, nolēma patverties kādā alā. Alā bija tik auksti, ka zemē bija sarma. Mazs zirneklītis ieraudzīja Jēzu un tam ļoti gribējās kaut ko izdarīt, lai Viņu naktī sasildītu. Un viņš izdarīja vienīgo, ko varēja: noauda tīklu pie alas ieejas, lai to aizkārtu.

Tajā pašā laikā kareivji visur meklēja mazus bērnus, lai, izpildot Hēroda cietsirdīgo pavēli, tos nogalinātu. Viņi atnāca arī līdz alai un jau bija gatavi tur iebrukt, lai meklētu, bet viņu komandieris, redzēdams alas ieeju, aizsegtu ar zirnekļa tīklu, kas bija noklāts ar biezu sarmas kārtu, teica: “Skatieties uz šo zirnekļa tīklu, tas ir pilnīgi neskarts un alā neviena nevar būt, jo, ieejot, tie noteikti to būtu sarāvuši.”

Kareivji devās tālāk, atstājot svēto ģimeni mierā. Tieši tāpēc mēs šodien izgreznojam mūsu Ziemassvētku eglītes ar dažādiem sudrabotiem un zeltītiem diegiem, kuri simbolizē zirnekļa tīklu, kas bija apsarmojis balts un izstiepts pār alas ieeju.

Pēdējie vārdi šajos Evaņģēlija pantos rāda Matejam ļoti tipisku stāstījuma veidu. Matejs saka, ka Jēzum un Viņa vecākiem bēgot uz Ēģipti, piepildās pravieša Hozejas sacītie vārdi. Viņš raksta: “…no Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis.” Šie paši vārdi Hoz. 11,1: “Kad Israēls bija jauns, Es Viņu, savu Dēlu, iemīlēju un atsaucu šurpu no Ēģiptes.”

Sākotnējā formā šai paravieša Hozejas frāzei nav nekā kopēja ar Jēzu un ar bēgšanu uz Ēģipti. Tie ir vienkārši vārdi par to, ka Dievs atbrīvoja Israēla tautu no Ēģiptes gūsta. Bet Matejs ir gatavs katru tekstu, kas vārdiski sakrīt, lietot kā pravietojumu par Jēzu. Matejs zināja, ka gandrīz vienīgā iespēja pārliecināt jūdus par Jēzu kā apsolīto Dieva Svaidīto, Mesiju, ir pierādīt, ka Viņš ir Vecās Derības pravietojumu piepildījums.