Sprediķis 18. svētdienā pēc Vasarsvētkiem
Mt 22,1-14 Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: “Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām. Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat. – Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem.Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”
Atkl. 19,7 „Priecāsimies, gavilēsim un dosim viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un viņa līgava sataisījusies. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā.” Proti, audekls ir svēto taisnības darbi.”
<br>
Jēra kāzas ir visgreznākais un brīnišķīgākais notikums cilvēces vēsturē. Tas ir visu Dieva Tēva nodomu un vēlmju piepildījums savam dēlam Jēzum Kristum. Līgava ir nekas cits kā Jaunās Derības Baznīca, kurai jākļūst par Jēra – Jēzus Kristus sievu. Tu, mīļais kristieti, tu, mīļā Kristus draudze, esi Jēra līgava, kura gan gatavojas kāzām, gan tās jau svin, t.i. atgriežas no grēkiem, tos nožēlodama un saņemdama Dieva Tēva piedošanu, un darīdama viņa gribu savā dzīvē, gan bauda Sv. Vakarēdienu, tādējādi tikdama savienota ar Jēzu Kristu – savu līgavaini – pirmo un vislielāko svēto, kurš ir visu taisnības darbu darītājs un kurš tevi ietērpj tajos kā spožā un tīrā audeklā.
Vai tu esi nicinoši izturējies un noraidījis Dieva Tēva aicinājumu uz kāzām?
1. Būdams vienaldzīgs. Daudzi cilvēki nepazīst Dievu, jo viņiem tas neinteresē (Mt 22,3-5). Neskatoties uz to, Dievs dzīves lietas ir tā iekārtojis, lai veicinātu ticību un interesi par viņu. Ap.d 17,26-27 „No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums.” Rm 1,20 „Bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties.” 1Tim 2,4 „[Dievs] grib, lai visi cilvēki tiktu glābti un nāktu pie patiesības atzīšanas.”
Tādēļ pat tie, kuri dēļ vienaldzības Dievu nepazīst un neklausa evaņģēlijam (neatgriežas no grēkiem un nemeklē Dievu), tiks notiesāti. 2Tes 1,7-10 „Kungs Kristus uguns liesmā no debesīm atklāsies ar saviem varenajiem eņģeļiem, tiesājot tos, kas nepazīst Dievu un nepaklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam. Viņi visi saņems sodu – mūžīgo pazušanu, tiks šķirti no Kunga un viņa varenās godības. Tas notiks tajā dienā, kad Kristus nāks, lai tiktu pagodināts pie saviem svētajiem un lai viņu apbrīnotu visi tie, kas sākuši ticēt, – arī jūs, jo mūsu liecināšanu esat pieņēmuši ticībā.”
2. Būdams dumpīgi nepakļāvīgs (Mt 22,6). Daudzi ļoti labi pazīst Tēva aicinājumu, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņi tam pretojas. Tā darot, viņi nicina Dieva bagāto žēlastību un sakrāj pār sevi taisnīgu nosodījumu. Rm 2,4-11 „Vai varbūt tu nicini viņa labestības, pacietības un lēnprātības bagātību, nesaprazdams, ka Dieva labestība tevi vada uz atgriešanos? Bet ar savu stūrgalvību un nocietināto sirdi, kas neatgriežas no grēkiem, tu krāj dusmas pret sevi tai Dieva dusmības dienai, kad atklāsies viņa taisnā tiesa. Un viņš atmaksās ikvienam pēc viņa darbiem: tiem, kas neatlaidīgi ar labiem darbiem meklē godu, slavu un neiznīcību, tiem viņš dos mūžīgo dzīvību, bet, kas meklē savu labumu un neklausa patiesībai, bet klausa netaisnībai, tiem viņš dos dusmas un bardzību. Ciešanas un izmisums ikvienai cilvēka dvēselei, kas rīkojas nekrietni, – jūdam vispirms un arī grieķim! Gods, slava un miers ikvienam, kas rīkojas krietni, – jūdam vispirms un arī grieķim. Jo Dievam nav svarīga cilvēka āriene.”
Par kāzu drēbēm. Tuvo Austrumu ķēniņiem esot bijusi paraža sagādāt viesiem drēbes, kādas kurā gadījumā piederas, kad viņi ielūdz tos uz kāzām vai citiem svētkiem. Tā arī Dievs Tēvs mums ir sagādājis kāzu drēbes – Kristus taisnības darbus, lai mēs tajos tērptos.
Sv. Vakarēdiens, ko pēc brīža baudīsim, jau ir kāzu mielasts (tas nav kāzu ģenerālmēģinājums), bet ar Kunga dotajām drēbēm. Ja kāds nāk savās drēbēs, neuzvilcis Dieva dotās, t.i. Kristus doto ticību un tai sekojošo kristīgo dzīvi, tas agri vai vēlu tiks izmests no šī mielasta. Un būs vaimanāšana un zobu griešana. Labāk noliksim visu savu un tērpsimies Kristū, savienosimies ar viņu, ka pat nāve nešķir.
2008. gada 21. septembrī.
Leave a Reply