Brīvības cīņās uzvarēja ar ticību savai valstij

Pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā aizvadītas Eiropas Kultūras mantojuma dienas. Šogad to mērķis bija atklāt Latvijas un Eiropas Savienībai raksturīgākos mantojuma objektus, kas saistīti ar Latvijas Brīvības cīņām.
Mūsu pusē Kultūras mantojuma dienas norisinājās Asarē pie pieminekļa Augškurzemes partizānu pulka karavīriem un Lietuvas partizāniem, Viesītē – pie Brīvības pieminekļa Valeskalniņā, savukārt Jēkabpilī – Rīgas ielā pie pieminekļa, kas veltīts Brīvības cīņās kritušo Krustpils draudzes dēlu piemiņai.
“Mūsu valstī, kurai vēl nebija apritējis pat gads, atradās vīri, kas tolaik cīnījās ar vairākas reizes lielāku karaspēku,” uzsverot Brīvības cīņu nozīmi, atzina Zemgales reģionālās nodaļas valsts inspektors Jānis Amats.
Pasākumā piedalījās arī jaunsargi, Zemessardzes 56.kājnieku bataljona komandieris Vents Kodors, Jēkabpils Vēstures muzeja pārstāvji, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Harija Zdanovska vadībā, kā arī Jēkabpils un novadu domju vadība.
Jēkabpils Vēstures muzeja, galvenā krājuma glabātāja Iluta Bērziņa stāstīja, ka piemineklis “Kritušiem par Tēviju. 1918. – 1920.”, kas atrodas Jēkabpilī pie Krustpils pils, ir nesaraujami saistīta ar politisko varu maiņām Latvijā. Ierosme par tā nepieciešamību nāca no Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļas biedriem.
Latgales Artilērijas pulks 1925.gada 13.maijā deva atļauju celt pieminekli Daugavas labajā pusē pretī pilij ar noteikumu, ka laukums paliek pulka īpašumā.
1925.gada 26.jūlijā ielika piemineklim pamatakmeni, kā arī ieguldīja kapsulu ar dokumentiem. 1925.gada augustā Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa noslēdza līgumu ar uzņēmēju – tēlnieku Treiju. Pieminekļa būvei izlietotas 11 kubikasis dolomīta radžu, kuras izlauza pie Asotes. Pieminekļa celtniecība izmaksāja 4056 četrus latus.
Pēc dievkalpojuma Krustpils luterāņu draudzē 1925.gada 27.septembrī krustpilieši pulcējās grandiozā pasākumā. Pieminekli iesvētīja Krustpils luterāņu draudzes mācītājs Kārlis Skujiņš. Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdā vainagu nolika kara ministrs Rūdolfs Bangerskis, piedalījās vairākas militārpersonas un vietējo pašvaldību vadītāji.
Katru gadu Lāčplēša un Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Krustpils iedzīvotāji nāca uz šejieni, lai atcerētos savas tautas varonīgo pagātni, lai pieminētu karā kritušos. Zaudējot brīvību 1940.gada jūnijā, okupācijas vara tautai aizliedza ne tikai pulcēties atbrīvošanas cīņu piemiņas vietā, bet arī to apkopt. Pirmie šīs vietas vandālisma akti notika 1941.gada pavasarī, kad tika nojaukta pieminekļa augšējā daļa un aizsmērēts uzraksts.
Līdz ar trešo Atmodu auga sabiedrības interese par Brīvības cīņām. Atjaunoto pieminekli “Kritušiem par Tēviju” atklāja un iesvētīja 1992.gada 18.novembrī. Darbus, ņemot vērā senās fotogrāfijas, veica Jēkabpils pārvietojamās mehanizētās kolonnas amatnieki. Tēlniece Inta Berga veidoja karavīru masku, savukārt Jēkabpils akmeņkaļu darbnīcā izgatavotas granīta daļas. Iesvētīja Krustpils draudzes mācītājs prāvests Modris Plāte un Jēkabpils Romas katoļu draudzes prāvests Jānis Bratuškins.
Atmiņas par Viesītes atbrīvošanas kaujām stāsta komandiera dēls Gundars Malcenieks.
Iveta Skolniece
15.09.2009

Avots: http://www.jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1142