Jēzus dziedina

Spitālīgā dziedināšana (Mt 8:1-13). Jēzus nokāpa no kalna un devās uz Kapernaumu. Te Viņam pienāca spitālīgais un, ceļos kritis, lūdza viņu šķīstīt.

– Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.
– Es gribu, topi šķīsts! Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības.

1. Šis aizkustinošais notikums ir Jēzus mīlestības piemērs pret atsevišķu cilvēku. Bet ne tikai. 2. Spitālīgais reprezentē grēka slimo cilvēci, kuras dēļ tad mūsu Pestītājs arī nāca pasaulē. Jēzū Kristū Dievs pievēršas katram atsevišķajam cilvēkam un visai cilvēcei.

Lai izprastu dziļāk, pievērsīsim uzmanību vienai svarīgai detaļai šīsdienas Evaņģēlijā. Jēzus pēc brīnuma darba saka dziedinātajam, lai tas iet un atrādās priesterim, un pienes dāvanu, saskaņā ar Mozus likumu. Kas tā ir par dāvanu? Kas tieši ir rakstīts likumā?

Likums par spitālīgo ir ierakstīts Levītu grāmatas 14. nodaļā. Jūs varat patstāvīgi izstudēt visu nodaļu. Bet mūs interesē neliela tās daļa – ceremoniālā zīme, kuru izpilda ar diviem šķīstiem putniem.

Tātad, Jēzus aizsūta izdziedināto no spitālības uz templi. Tad lai priesteris dod pavēli, ka viņa šķīstīšanās vajadzībām tiek ņemti divi dzīvi par šķīstiem atzīti putni, ciedru koka gabals un karmezīna šķetināti diegi un īzaps. 5 Un priesterim jādod pavēle, lai viens putns tiek nokauts māla traukā virs tekoša ūdens. 6 Tad dzīvais putns ir jāņem un arī ciedru koka gabals, un šķetinātie karmezīna diegi, un īzaps, un viņam tie kopā ar dzīvo putnu ir jāiemērc virs tekošā ūdens nokautā putna asinīs. 7 Un tas, kas no spitālības grib atbrīvoties, ir septiņas reizes jāapslaka, tad viņš ir kļuvis šķīsts; bet dzīvais putns ir lauka malā jāpalaiž brīvībā (Lev 14:4-7).

Vienu putnu nokaus. Bet otru, apmērcējot asinīs, atlaidīs laukā brīvībā. Kas tas ir, ja ne pravietiska zīme par Jēzus Kristus upuri, ar Kura asinīm mēs esam kļuvuši brīvi no grēka verdzības, nāves mūžīgās varas?

Vienam putnam jāmirst, jāizlej asinis, lai otrs izglābtos no nāves. Viņš arī izglābjas, apzīmēts ar tā otrā asinīm. Tagad klausieties – Jēzum ir jāmirst, jāizlej asinis, lai tu (katrs cilvēks) būtu glābts no nāves mūžīgās varas. Tu tāds kļūsti, kad vienkārši ticībā ej pie Dievgalda. Tu apzīmējies ar Jēzus asinīm. Tu savienojies ar Jēzu Viņa nāvē. Un, tā kā, Jēzus ir augšāmcēlies no, tu esi augšāmcēlies ar Viņu. Tāpēc nāvei mūžīgas varas pār tevi vairs nav. Tu kļūsti brīvs kā tas putns. Arī vēstulē ebrejiem ir līdzīgi rakstīts:  ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai, 14 cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam (Ebr 9:13-14).

Spitālīgo fiziskās ciešanas izraisa līdzcietību katrā. Bet grēks – tā ir vēl lielāka nelaime visiem cilvēkiem. Cik patīkami apzināties, ka Jēzus neiedeva tikai parastu ubagdāvanu kritušajiem grēciniekiem, lai viņus mirkli pažēlotu. Jēzus upuris ir nedzirdētas un neiedomājamas Dieva mīlestības darbs pret ļaudīm. Jēzus atpirka mūs no mūžīgas piederēšanas nāvei.

Kristus ir mīlējis Savu draudzi, raksta apustulis Pāvils, pats nododamies viņas labā, 26 lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, 27 Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas (Ef 5:25-27).

Spitālīgais kļuva šķīsts no spitālības. Bet Dieva tauta, Baznīca, ir šķīstījusies no grēka. Kristus līgava, svētā, šķīstā, bez traipa vai kāda trūkuma. Viņas skaistumu ir apdziedājis pats Salamans, salīdzinādams ar mirdzošu dūju.

10 Kura ir starp viņām, kas mirdzēdama iznirst no tumsas kā rīta blāzma, skaista kā mēness, starojoša kā saule, briesmīga kā naidīga karaspēka bari? 9 Bet tikai viena vienīga ir mana dūja, mana rimtā un cildenā, … kad meitas viņu redzēja, tad viņas viņu teica svētlaimīgu esam, un ķēniņienes un blakussievas viņu slavēja un daudzināja. (A.dz 6:10,9)

Evaņģēlijs mums šodien iemāca mīlēt savu tuvāko, kad tas lūdz palīdzību. Vēl vairāk – iemīlēt Baznīcu, paraudzīties uz to Dieva acīm, lai apbrīnotu tās pilnību un skaistumu, kādu pasaulē neatrast, bet pie Pestītāja bagātīgi. Āmen.

Mt 8:1-13. Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. 2 Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” 3 Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. 4 Un Jēzus uz to saka: “Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.”