Lk. 19:28-40 Viņš devās tālāk uz Jeruzālemi. 29 Kad nu Viņš bija tuvu pie Betfagas un Betānijas, pie tā sauktā Eļļas kalna, tad Viņš sūtīja divus no Saviem mācekļiem, 30 tiem sacīdams: “Eita uz to ciemu, kas atrodas jūsu priekšā; tur jūs atradīsit piesietu ēzeļa kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. To atraisait un atvediet šurp. 31 Un, ja kāds jums jautā, kāpēc jūs to atraisāt, tad atbildiet: Tam Kungam viņa vajag.” 32 Un tie, kas bija sūtīti, nogāja un atrada tā, kā Viņš tiem bija sacījis. 33 Bet, kad tie gribēja atraisīt kumeļu, tā īpašnieki viņiem jautāja: “Kāpēc jūs to raisāt vaļā?” 34 Bet tie atbildēja: “Tam Kungam viņa vajag.” 35 Un, aizveduši to Jēzum, tie uzklāja kumeļam savas drēbes un uzsēdināja Jēzu tam virsū. 36 Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes uz ceļu. 37 Bet, kad Viņš tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks skaņā balsī priecīgi sāka slavēt Dievu par visiem brīnuma darbiem, kurus tie bija redzējuši, 38 un sauca: “Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā.” 39 Tad kādi no farizejiem, kas bija starp ļaudīm, Viņam sacīja: “Mācītāj, apsauc Savus mācekļus!” 40 Bet Viņš atbildēja: “Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks.”
Izdzīvošana. Pasaule allaž ir stāsts par izdzīvošanu. Jēzus laikā pasaule gaidīja Mesiju, Kristu, Pestītāju. Šajās dienās – Covid-19 pandēmijas laikā visi gaida kaut ko vai kādu, kas atpestīs no karantīnas, parūpēsies par riska grupām, atrisinās finansiālos sarežģījumus utt. It kā traģēdija salīdzinoši neesot milzīga, tomēr katrs ziņu izlaidums mazliet atgādina, ka dzīve šajā pasaulē ir izdzīvošana. Katrs pārbaudījums ir tests patiesajam cilvēkam mūsos. Kāds tas būs, kad beigsies ārkārtas stāvoklis? Cilvēkpozitīvs vai cilvēknegatīvs? Kādu pienesumu mums dos pandēmijas apstākļos pavadītais laiks?
Pat Jēzum šī pasaule bija izdzīvošana. Viņš neizdzīvoja, vai ne? Viņu taču noēda “bez sāls”! No Viņa turējās pa gabalu Viņa laika “varenie”. Kā no kāda inficētā. Kā raksta pravietis Jesaja: no viņa vairījās, viņa priekšā aizklāja vaigu… Jēzus grēka pandēmijas apstākļos tomēr izdzīvoja. Jo izpildīja Dieva dotos uzdevumus.
Šīsdienas Evaņģēlijā tie ir divi. Kā ir teici Bulgārijas Teofilakts, Jēzus sēžas uz ēzeļkumeliņa, pirmkārt, lai piepildītu pravietojumu: Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis … uz ēzeļa mātes kumeļa (Cah 9:9). Otrkārt, lai ar šo tēlu – Sevi jauna ēzelīša mugurā – pavēstītu, ka Viņš pakļaus Sev jauno, nešķīstīto un neapvaldīto pagānu tautu. Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Savu Garu.
Par šo tautu, t.i., neiebraukto ēzelīti, arī ir sekojošais stāsts.
Reiz ēzelītis pārnāca mājās ļoti priecīgs, laimīgs un lepns.
Māte viņam vaicāja, kāpēc viņš ir tik laimīgs, kas ir noticis?
– Māmiņ, mani nodeva kādam Jēzum un, kad mēs iegājām Jeruzalemē, ļaužu pūļi man teica: “Slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Viņi teica vēl kaut ko, bet es visu nesapratu.” Un tad viņi ar savām drēbēm un palmu zariem noklāja ceļu manā priekšā!
Tad māte viņam teica:
– Aizej vēlreiz uz pilsētu, bet šoreiz viens pats.
Nākamajā dienā ēzelītis devās uz pilsētu viens. Kad viņš atgriezās mājās, viņš bija ļoti bēdīgs.
– Māmiņ, tā nevar būt! Neviens mani pat nepamanīja. Kad beidzot pievērsa uzmanību, izdzina no pilsētas!
Māte paskatījās uz viņu un teica:
– Dēliņ, bez Kunga tu esi tikai ēzelis.
Bez Kunga tu esi tikai pagāns. Ja izpildīsi Dieva dotos uzdevumus – ļausi Jēzum sevi šķīstīt un apvaldīt, tu kļūsi par patiesu cilvēku un izdzīvosi – ne tikai Covid – 19, bet grēka pandēmijas ārkārtas stāvoklī. Priecīgu Pūpolsvētdienu!
Atsauksmēm