Arhibīskapa vēstījums 2018. gada Liedienās

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Bībeles lappusēs par to uzzinām no aculiecinieku liecībām. Pirmā no tām ir Marijas Magdalēnas liecība. Marija tika uzskatīta par līdzzinātāju, tomēr devās apmeklēt ar nāvi sodīta valsts noziedznieka kapenes. Viņa zināja, ka tur jāsastop bruņota sardze un jāpārvar akmens, ko viņa nespēja ne pakustināt. Cik gan lielai bija jābūt šīs lieliskās sievietes mīlestībai uz Jēzu, kas deva tādu apņēmību! Marija nemeklēja sev labumu. Viņas nolūks bija atnest pēdējo godu mirušajam Jēzum. Viss, uz ko viņa cerēja, bija redzēt Jēzu kaut mirušu.

Augšāmcelšanās rīts Marijai bija pārsteigumu pilns un viņas necerētais ieguvums bija nevis tas, ko viņa atrada, bet tas, ko viņa neatrada. Viņa neatrada sargus, no kuriem baidījās, viņa neatrada akmeni, par kuru raizējās, un viņa neatrada Jēzus mirušās miesas, ko meklēja. Kaps, uz kuru viņa devās pārvarot baismas un raizes, kļuva par dzīvības aku viņai un cilvēcei. Viņa meklēja līķi, bet saņēma dzīvo Kristu. Kurš agri mostas, lai steigtos pie Jēzus, tas bieži atrod akmeņus noveltus no dzīvības avotiem. Kas nesavtīgi mīl Kristu, tas bieži saņem pārsteidzošas žēlastības.

Marijas Magdalēnas ceļš Lieldienu rītā atgādina mūsu dzīves ceļu. Tēlaini, taču godīgi runājot, mēs katrs ejam uz kapu. Varbūt mēs tāpat ar raizēm baiļojamies par to, kas var notikt ceļā un par to, kas sagaida galā. Varbūt kāds tuvs cilvēks ir nesen aizsaukts mūžībā un šobrīd uzzina to, kas notiek pēc nāves. Vai tas neliek “īstenības izteiksmē” apdomāt, ka agrāk vai vēlāk to nāksies uzzināt arī pašiem? Kā tas būs? Ja šī doma iztrūcina un zaudējums pilda ar bēdām, paraudzīsimies uz Mariju, kura gāja pirms mums.

Ja tikai viņa būtu iedomājusies, ka Kristus ir augšāmcēlies! Ja tikai viņa būtu atcerējusies, ka viņš solīja trešajā dienā piecelties no kapa! Rīta gājums viņai būtu bijis līksms un priecīgu gaidu pilns. Viņa būtu tecējusi vēja spārniem nepacietībā redzēt visu ar savām acīm. Taču Jēzus teiktais viņai bija pagaisis no atmiņas un Marija gāja asaras liedama, līdz nāvei raizēdamās. Nepieļausim to pašu kļūdu! Ieslēgsim visus  Kristus vārdus sirdī, rūpīgi apdomādami. Viņš ir augšāmcēlies! Eņģeļu sardze nomainīja ienaidnieka sargus pie Kristus kapa un arī pie mūsējā. Dzīvojot ar dzīvo Kristu un pieminot viņa solījumus, kaps ir pa ceļam uz debesīm un gājums ir ne vairs tumsībā, bet dzīvības gaismā.

Līksmi sveicinu Lieldienās, jūs – augšāmceltā Kristus mīļotie! Lai mūsu Kunga uzvara pār nāvi kliedē raizes, aizdzen bailes un piešķir mūžības jēgu katrai dzīves dienai!

Sirsnībā,

+ Jānis
Rīgas arhibīskaps