Par gavēni

Iemīli visjauko gavēni – godājamo un Dievam patīkamo. Gavēnis – kaujas rati, kas brauc augšup uz debesīm. Gavēnis dzemdina praviešus, dara gudrus likumdevējus. Gavēnis – dvēseles labais aizsargs, miesas uzticamais draugs. Gavēnis – ierocis drosmīgo rokās, varoņu (askētu) skola. Gavēnis atvaira kārdināšanas, iesvaida dievbijības cīniņam; tas ir atturības draugs, šķīstības iemesls. Gavēnis – drošsirdība (varonība) cīņās. Gavēnis ir dzēsis uguni. Gavēnis ir aizbāzis lauvu rīkles. Gavēnis ceļ lūgšanu debesīs. Gavēšana – veselības māte. Gavēnis – jaunības audzinātājs, sirmgalvju krāšņums (rota), labais ceļinieku pavadonis. Gavētāju miesa ir godpilna un dvēsele – dārga. Gavēnis gādāja mieru Lācaram Ābrahāma klēpī[1]. Tamdēļ iemīlēsim to arī mēs, lai Ābrahāma klēpis pieņemtu arī mūs. Bēgsim no greznības un skaļu smieklu pavadītas plītēšanas, šīs izvirtības mātes. Plītēšana nepieņem Kungu. Plītēšana mūs attālina no Svētā Gara. Gavēnis ir pilsētas daile, laba tirgus kārtība. Gavēnis – miers namos. Gavēnis – nevainības aizgādnis un aizsargs. Gavēnis – grēknožēlas ceļš. Gavēnis – asaru izraisītājs. Gavēnim netīk pasaule, ne tas, kas pasaulē. Tāpēc gavējot nebūsim grūtsirdīgi, jo eņģeļi katrā baznīcā pieraksta gavētājus. Gavēnis nepieļauj ļaunatminību. Bet tie, kas sakrāj atmiņā savus sarūgtinājumus un pašu pastrādāto ļaunumu, kaut arī lūdz Dievu un gavē, ir līdzīgi ļaudīm, kuri smeļ ūdeni un lej sadragātā mucā. Kungs nepieņem lūgšanas no tā, kurš piemin brālim ļaunu. Kungam gods un vara mūžīgi mūžos. Āmen.

Taisnais Sīrijas Efraims (†373)

[1] Lk 16:19-31