Jaunās Dziesmu grāmatas atvēršanas svētki

Jūnija sākumā noslēdzās teju 20 gadu ilgais darbs pie jaunās Dziesmu grāmatas, un tās makets iesniegts Somijas tipogrāfijā St Michel Print Oy. Dziesmu grāmatas atvēršanas svētki ieplānoti 19. septembrī Rīgas Domā.

Dziesmu grāmatā iekļautas 656 dziesmas (pašlaik izmantotajā Dziesmu grāmatā ir 585 dziesmas), apjoms – 1120 lappuses (1992. gadā izdotajā ir 951 lpp.), izmērs 12,5 x 19 cm (14 x 21,8). Tātad jaunā grāmata apjoma ziņā būs nedaudz mazāka un nedaudz biezāka. Taču saturiski Dziesmu grāmata būtiski atšķirsies no pašlaik lietojamās, un tās saturs būs ļoti bagātīgs.

Līdzās jau minētajām 656 dziesmām (kur 77% dziesmu “pārceļojušas” no 1992. gada izdevuma, kaut vairākām dziesmām veikta tekstu un melodiju revīzija – šur tur pārmainīti jēgpilnāki vārdi, dažām dziesmām sameklēta cita melodija. Pārskatīta arī t. s. vecā Dziesmu grāmata, kas draudzēs tika lietota no 1922. līdz 1992. gadam, no kuras pārņemtas vairākas, savulaik Kristofora Fīrekera atdzejotas Paula Gerharda dziesmas, kuras jaunajai grāmatai tika atdzejotas no jauna. Iekļautas arī dziesmas no pasaules mūzikas klasikas un jaunas dziesmas no citām luteriskajām baznīcām, kā arī komponistiem pasūtinātas pilnīgi jaunas dziesmas. Arī tematiski Dziesmu grāmatas saturs ir papildināts (ir nākušas klāt nodaļas ar Mācības, Sadraudzības un Tezē dziesmām), iekļauti psalmu dziedājumi, ko veido gan jauni psalmu atdzejojumi, gan jaunas melodijas.

Arī liturģijas daļa ir ļoti ietilpīga – tajā atrodams gan liturģiskais kalendārs katrai nedēļai ar psalmu, Bībeles lasījumiem, lūgšanām, dziesmām. Tur ir dievkalpojumu kārtības, īpaša liturģija svinamām dienām, piemēram, Pelnu dienai, Lieldienu naktij utt. Liturģija svētbrīžiem – biktij, privātbiktij, svētbrīdim mājās. Ir stundu lūgšanas – rīta, pusdienas, vakara un nakts lūgšana, divas Kristību, iesvētību, laulības, izvadīšanu kārtības, neatliekamā Kristība un vāķēšana jeb lasījumi laikposmā starp cilvēka nomiršanu un viņa izvadīšanu.

Jauna nodaļa ir lūgšanas ar litānijām, Krusta ceļa variants un dažādas lūgšanas ikdienai – ēdienreizēm, pirms ceļojuma, grūtībās u. c. gadījumos.

Dziesmu grāmatā ir arī Mācības daļa, kas satur Mazo katehismu, ticības apliecības un mācības daļu, ko uzrakstīja bīskapi, – par svētdienas svētīšanu, Svēto Rakstu lasīšanu, Svēto Kristību, Svēto Vakarēdienu, Baznīcu, laulību, nāvi un mūžīgo dzīvību utt.

Noslēgumā ir pielikumi ar dziesmu alfabētisko rādītāju, tekstu un mūzikas autoru rādītājs, atsevišķs reģistrs melodiju oriģināliem – sakārtots pēc latviešu alfabēta kopā ar nosaukumu oriģinālvalodā, kas īpaši noder mācītājiem un baznīcas mūziķiem. Visbeidzot, viena no pievienotajām vērtībām ir Rakstu vietu rādītājs pie dziesmām, kas īpaši var noderēt, gatavojot sprediķi.

Līdzās Dziesmu grāmatai rit pēdējie sagatavošanas darbi ērģelnieku grāmatai, jo viena no būtiskām atšķirībām ir tā, ka iepriekšējā grāmatā jau ir četrbalsīgie melodiju salikumi, bet jaunajā izdevumā pārsvarā tie ir vienbalsīgi. Lai grāmatu varētu lietot, ir vajadzīga pavadījumu grāmata, kurai būtu jāiznāk kopā ar Dziesmu grāmatu.

Dziesmu grāmata veidota LELB Mūzikas un liturģijas nozarē (vadītāja Ilze Sprance), kuru vada LELB Bīskapu komisija. Grāmatas sagatavošanas laikā Mūzikas un liturģijas nozarē darbojušies mācītāji Jānis Bitāns, Aleksandrs Bite, Jānis Ginters, Elijs Godiņš, Ivo Grantiņš, Atis Grīnbergs, Ainārs Jaunskalže, baznīcas mūziķi Māra Jermolova, Aivars Kalējs, Vita Kalnciema, Vilis Kolms, Imants Mežaraups †, Inese Paiča, Guntars Prānis, Ilze Reine, Atis Stepiņš †, Andris Vītoliņš † un dzejniece Māra Zviedre.

Jauno Dziesmu grāmatu izdod LELB izdevniecība SIA “Ihtis”.

Avots: Svētdienas Rīts