Sv. Jāņa Kristītāja diena

Sv. Jānis Kristītājs

Šis svētais jau no paša sākuma tika augstu godāts visā Baznīcā. To pierāda, cita starpā, fakts, ka viņam tika veltīti piecpadsmit dievnami senajā impērijas galvaspilsētā Konstantinopolē. Kā mūsu Kunga priekštecim viņam tika izrādīts pirmā lielā Kristīgās ēras svētā gods, kaut gan viņš piederēja Vecajai Derībai. Fakts, ka Kristus viņam piešķir tik augstu slavu (Mt. 11,11), protams, veicina īpašu goddevību. Tādējādi mēs atrodam regulāru viņa godināšanas svētku ciklu agrīnajās kristiešu draudzēs.

Baznīca svin Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšanu pusgadu pirms Kristus piedzimšanas, jo viņš ir sešus mēnešus vecāks par to Kungu. Tiklīdz Ziemsvētki tika noteikti 25. decembrī (5.gs.), Kristītāja piedzimšanas datums tika noteikts uz 24. jūniju.

 Rodas jautājums, kāpēc 24. jūnijā, nevis 25. Bieži bijušas pretenzijas, ka Baznīcas autoritātes gribējušas “kristianizēt” pagānu saulgriežu svētkus un šī iemesla dēļ pavirzījuši Sv. Jāņa Kristītāja dienu, lai tā aizvietotu agrākos svētkus. Taču reālais iemesls, kāpēc Sv. Jāņa Kristītāja diena iekrīt 24. jūnijā, ir romiešu skaitīšanas metode, pēc kuras dienas skaita atpakaļ no sekojošā mēneša kalendām (pirmā diena). Ziemsvētki bija “astotā diena pirms janvāra kalendām” (Octavo Kalendas Januarii). Tātad Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana tika nolikta “astotajā dienā pirms jūlija kalendām”. Taču, tā kā jūnijā ir tikai 30 dienas, iznāk, ka svētki iekrīt 24. jūnijā.

506. gadā Agdes koncilā, Sv. Jāņa piedzimšana ir ierindota starp gada augstākajiem svētkiem, diena, kurā visiem kristiešiem apmeklēt Dievkalpojumu un atturēties no ikdienas darbiem. Tie bija tik augsti svētki, ka, tāpat kā Ziemsvētkos, tika svinēti trīs Dievkalpojumi, viens nakts Dievkalpojums, otrs rītausmā, trešais – no rīta.

1022. gadā, sinode Zēligenštatē (Seligenstadt), Vācijā, noteica 14 dienu gavēni, gatavojoties Kristītāja svētkiem. Taču romiešu autoritātes to nekad nepieņēma par universālu praksi.