Gavēnis. 10 derīgas un 10 kaitīgas lietas

Kristus Piedzimšanas svētkus gaidot, Baznīca māca ieturēt Ziemsvētku gavēni. Ko mums svarīgi atcerēties gavēņa laikā?

Gavēnis pēc definīcijas ir atturēšanās laiks. Tāpēc pacentīsimies atturēties no visa tā, kas kaitīgs dvēselei:
Televizors. Šķiet, ka pirmajā vietā starp kaitīgajām lietām ir televizors. Seriāli liek skatītājam daļu savas dzīves nodzīvot „cita vietā”. Ir zināms gadījums, kad māte atteikusies emigrēt pie bērniem, jo tajā valstī, kur viņu aicināja, vairs nerādīja „Santa Barbaru”. Kad nākas runāt par to, ka gavēnī vajadzētu ierobežot televizora skatīšanos, tad dzird, ka ļaudis ir gatavi atteikties no ziņu skatīšanās, gatavi ļoti stingri gavēt ar ēdienu, bet nevar atteikties no seriāliem. Tieši no šīs kaitīgās aizraušanās, kura cilvēkam māca dzīvot izdomātu dzīvi, sekojot režisora un scenārista iecerei, just līdzi netikumiem un kaislēm, vajag atteikties, kaut vai tikai gavēņa laikā. Mākslas filmas arī ieteicams skatīties mazāk. Gandrīz viss, kas teikts attiecībā uz seriāliem, attiecināms arī uz parastajām filmām. Arī ziņas diez vai var ienest gavētāja dvēselē mieru un lūgšanu noskaņu. Tāpēc, ja jūs vēl neesat atslēguši savu televizoru, ir īstais laiks to izdarīt.
Mobilais tālrunis ar nelimitētu tarifu. Ja jums darba pienākumiem nav nepieciešams nelimitēts tālruņa tarifs, gavēņa laikā labāk atteikties no šī pakalpojuma. Neierobežotība saskarsmē ir ļoti kaitīga laikā, kuru Baznīca izceļ lūgšanai un garīgai lasīšanai. Tā ļoti novārdzina dvēseli. Uzmanīsimies arī ar parasto tālruni.
Internets. Vislabāk konkrēti noteikt vietņu sarakstu, kuras apmeklējat gavēņa laikā. Visu, kas nav saistīts ar darbu vai pienākumiem, stingri jāierobežo. Pat pazīstamā vietnē, kura ir pavisam nekaitīga dvēselei ikdienā, var izlasīt gavēnī nederīgu informāciju. Tāpēc pirms klikšķināt uz saites, apdomājiet, kādu iespaidu tas atstās uz gavējošu dvēseli.
Personīgā saskarsme. Neapšaubāmi, gavētājam sava atturība nav jāizliek apskatei. Taču, lai gūtu garīgu labumu, saskarsmi ir ļoti svarīgi ierobežot. Tas jādara akurāti, lai ar savu atteikumu nevienu neaizvainotu. Dažreiz līdzcilvēka dēļ [savu] klusēšanu vajag pārkāpt. Reizēm mūsu iesaistīšanās [sarunā] var izglābt līdzcilvēku dvēseles un pat dzīves. Taču tenkas, lietu atkārtota pārskatīšana, tukšas pļāpas var kaitēt ne tikai gavētājam, bet arī apkārtējiem. Uzmanīsim vārdu, šo abpus griezīgo ieroci, kas var gan izdziedināt, gan nobendēt.
Lieka atpūta. Tāpat kā pārāk smagas pūles ir kaitīgas veselībai un pat dvēselei, tāpat arī atpūta bez mēra pieļaujama tikai slimniekam. Atpūšoties bez mēra gavēņa periodā, mēs sev atņemam labumu, ko gūst no garīgiem varoņdarbiem.
Citas izpriecas. Ārkārtīgi svarīgi sev noteikt, kas ir pieļaujams un kas nē laikā, kad dvēsele ir tādā stāvoklī kā bite, kura ievāc medu. Tāpat kā bite pūlas ilgajiem ziemas mēnešiem, tāpat arī gavētājs cilvēks nedrīkst pievērsties tam, kas traucē galvenajai nodarbei gavēņa laikā. Tas attiecas uz mūziku, spēlēm, dažādu svinamdienu atzīmēšanu un daudz ko citu. Tomēr viss ir labs ar mēru. Jūsu viesi būs neizpratnē, ja svētki izvērtīsies par dvēseļkopšanas sarunu ar maizi bez sviesta.
Ceļošana. Svētceļošana var būt apsveicama, taču arī šeit jāzina mēru. Gavēni labāk tomēr pavadīt klusumā mājās, ja tas iespējams. Dažādu veidu atpūtu kūrortos dažkārt nevar atcelt, bet tad jāatceras, ka gavēnis kaut kādā mēra jau ir pārkāpts, tādēļ svarīgi izlemt (izspriest), kas šajā gadījumā ir svarīgāks. Reizēm bērniem taču ir vajadzīga atpūta ārpus pilsētas, tāpat arī atvaļinājumu grafiks bieži nav atkarīgs no mums.
Pārtika. Gavētājam jāzina, no kā viņš var atturēties gavēnī, lai atturība nekaitētu veselībai. Gaļas ēdieni, protams, ir pieļaujami tikai nopietnas slimības gadījumā. Kas attiecas uz pārējo, ir svarīgi ievērot mēru. Piemēram, tēraudkausētājam nav jāatsakās no piena, kā arī studentam – no zivīm. Vispār daudzie kalendāri, kas publicē klosteru gavēņa noteikumus, nav pieņemami lajiem. Svarīgāk ir atturēties no tās pārtikas, kura baro kaisles, nekā no tās, kura baro miesu. Piemēram, saldumi un delikateses dvēselei kaitēs vairāk, nekā piens tādam, kurš daudz strādā fiziski. Atturība ēšanā ir tikai līdzeklis atbalstīt dvēseli un miesu disciplīnas stāvoklī, nevis pašmērķis – tas ir sevišķi svarīgi. Tādēļ, ja esat ielūgti ciemos, nav vērts traumēt saimniekus ar savu atturību. Labāk gavēni pēc tam padarīt stingrāku, lai arī gavēnis dotu labumu dvēselei un miesai, un jūsu uzvedība neatstumtu nebaznīcas cilvēkus no patiesās ticības.
Alkohols. Jāatceras, ka jebkāds alkohola daudzums, kas lietots gavēnī, zināmā mērā šo dienu dara trūcīgu, jo jebkurš alkoholisks dzēriens tādā vai citādā mērā atslābina (novājina) dvēseli, dara to nespējīgu nodarboties ar gavēni. Vīns pieļaujams tikai svētku dienās un arī tad ļoti mērenā daudzumā.
Laulāto dzimumattiecības. Neskatoties uz plašo diskusiju, kas izvērtusies par šo jautājumu pēdējos gados, esmu pārliecināts, ka laulāto dzimumattiecības gavēnī nevar neiespaidot gavēņa kvalitāti. Bet līdz tik stingram gavēnim, kad laulātie pēc KOPĪGAS vienošanās un bez kaitējuma laulībai var atturēties [no dzimumattiecībām] visu gavēni, nepieciešams garīgi nobriest. Tāpēc šajā jautājumā svarīgi ievērot mēru un būt saprātīgiem. Un pats svarīgākais – iegaumējiet, ka ēdienu var sev vārīt atsevišķā kastrolī, bet laulāto attiecības, īpaši gultā, ir ekskluzīvi kopīgs jautājums. Labāk pārkāpt gavēni, nekā nodarīt pāri, atsakot savam laulātajam/laulātajai.

Atturība, protams, ir laba, bet tikai tad, kad tā tiek ieturēta kādam mērķim. Tāpēc ir vērts aizdomāties ne tikai par to, no kā gavētājam jāatturas, bet arī, kam jāpievērš uzmanība:

Lūgšana. Neapšaubāmi, gavēnī nav nekā svarīgāka par pastiprinātu lūgšanu. Tieši lūgšana un atturība nostiprina ticību. Tāpēc ikdienišķajām lūgšanām ir labi pievienot vēl vairākas papildus lūgšanas. Ļoti ieteicams lasīt psalmus. Pastiprināsim lūgšanu arī par līdzcilvēkiem, jo ne mazāk kā mums, varbūt pat vairāk, viņiem ir nepieciešams lūgšanu atbalsts.
Labdarība. „Patiess gavēnis ir ne vien miesas apgrūtināšana, bet arī maizes, kuru tu pats gribētu apēst, atdošana izsalkušajam” – mums saka taisnais Sarovas Serafims. Tāpēc svarīgai gavēņa daļai jābūt cenšanās palīdzēt līdzcilvēkam. Palīdzot līdzcilvēkam, neaizmirsīsim, ka šī palīdzība vispirms ir palīdzība pašam Kristum.
Grēksūdze un Sv. Vakarēdiens. Vairākas reizes vai kaut vienreiz obligāti pienākas izsūdzēt grēkus un saņemt Sv. Vakarēdienu. Nekas nedisciplinē dvēseli labāk par detalizētu un sirsnīgu grēksūdzi un nekas to nebaro tā, kā Dzīvības Maize.
Jēzus lūgšana. Atsevišķi ir vērts atcerēties Jēzus lūgšanu. Apustulis mūs aicina uz nepārtrauktu lūgšanu (1Tes 5,17). Kaut arī ārpus gavēņa kristieša dzīvē ne mazums pūļu un laika jāveltī, iegūstot (iekarojot, iemantojot) Jēzus lūgšanu, gavēnis ir labākais laiks pūlēm šajā darba laukā. Veltījot visu brīvo laiku Jēzus lūgšanai, mēs no gavēņa noteikti gūsim labumu savai dvēselei.
Garīga lasīšana. Gavētāja obligātais lasāmais ir nodaļa no Evaņģēlija un divas nodaļas no citām Jaunās Derības grāmatām [dienā]. Bībele ir neizsmeļams dievišķās gudrības avots un nekad nav vērts neievērot (smādēt, noniecināt) šo Dieva dāvanu. Iesācējiem noteikti kādreiz ir jāizlasa izskaidrojumi un atkal tie jāpārlasa, tiklīdz rodas neizpratne [Bībeli lasot]. Ir grūti dot vispārējus padomus attiecībā uz pārējo garīgo literatūru, taču par vispārēju priekšrakstu var uzskatīt svēto dzīves aprakstus u.c. [piemērotu] literatūru. Tomēr ir grūti sastādīt vienu grāmatu sarakstu visiem. Svarīgi ir tas, lai garīgā literatūra būtu pamācoša, vestu uz garīgā možuma stāvokli, nevis izklaidētu.
Svētceļojums. Par to jau tika teikts iepriekš, bet jāpiebilst, ka šo līdzekli ir vērts izmantot grūtsirdīgai, noskumušai dvēselei, kurai nepieciešams mierinājums un stiprinājums.
Miegs. Liela lieta ir daļu nakts pavadīt lūgšanā. Taču tas ne katram ir pa spēkam. Tomēr jāteic, ka nakts lūgšana harmonizē dvēseles stāvokli, ielej dvēselē norimšanu un mieru, nostiprina cīņā ar kārdinājumiem.
Pazemība [Samierināšanās]. Neaizmirsīsim, ka pazemība nenozīmē tēlot lēnprātīgo un pazemīgo. Sava garīgā vājuma apzināšanās, nespēja neko darīt bez Dieva palīga un, sekojoši, Dieva svētības izlūgšanās katram darbam un lūgšana šī darba gaitā, ir jābūt katra kristieša normai. Tādu stāvokli visvieglāk iegūt (savākt) tieši gavēnī.
Mīlestība. Mēs dzīvojam laikos, kad mīlestība gandrīz pavisam ir izsīkusi (pagrimusi, panīkusi). Bet bez mīlestības pasaule aizies bojā. Tāpēc izlūgsimies no tā Kunga mīlestību pret visiem bez izņēmuma. Protams, tas Kungs dos mums šo mīlestību, tikai jāiemācās to pieņemt. Ievērojot augšminētos noteikumus, sevišķi apzinoties savu necienību, mēs pakāpeniski kļūsim par tiem traukiem, kuri spēs saglabāt Dieva mīlestības vīnu. Bet bez mīlestības viss ir nekas. Bez mīlestības gavēnis mums būs ārkārtīgi kaitīgs.
Uztversim gavēņa laiku kā dāvanu, atturībā un garīgā pilnveidē.
„Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja” (Mt 26:41).

Andrejs Efanovs