< ?php wp_votd(); ?>

Šodien ir trešdiena, 25. aprīlis,
3. svētdiena/nedēļa pēc Lieldienām
25. aprīlis: Sv. apustuļa Marka diena

Vārdadienu svin Līksma, Bārbala

Krustu un attēlu aizklāšana Ciešanu laikā

Pirmā Pasijas (Kristus ciešanu un nāves) iezīme parādās Lielā Gavēņa piektajā nedēļā, norādot uz Gavēņa pēdējo pakāpi, tradicionāli pazīstamu kā Ciešanu laiku.

Par Krustu un attēlu aizklāšanas paražu divās pēdējās Gavēņa nedēļās ir sakāmi ļoti  atzinīgi vārdi no reliģiskās psiholoģijas puses, jo tā mums palīdz sakopot domas un spēkus, vērst uzmanību uz Kristus Pestīšanas misijas kolosālo pamatu. Bīskapi nolemj, kur šo paražu būtu jāpiekopj viņu diecēzēs, bet draudzes gans var atjaunot vai uzturēt šāda veida praksi savā draudzē.

Violeto šķidrautu izgatavo no vienkārša viegla auduma bez kādām dekorācijām.

Krusti un attēli logu vitrāžās nekad netiek aizklāti. Pārējie krusti un attēli aizklājami pirms 5. Gavēņa svētdienas pirmās Vesperes vai nakts dievkalpojuma. Krustiem šķidrauti tiek noņemti pēc Lielās Piektdienas ceremonijām. Pārējie attēli tiek atsegti, neskatoties uz ceremonijām, tikai pirms Lieldienu nakts dievkalpojuma sākuma.

1. Mīļotie, šis ir tas ceļš, uz kura mēs atrodam mūsu pestīšanu, – Jēzu Kristu, mūsu pienesumu Augsto Priesteri, kurš mūs aizstāv un stiprina visā mūsu nespēkā. 2. Caur Viņu mēs uzlūkojam debesu augstumus, Viņā uzlūkojam šķīsto un godības pārpilno Tēva vaigu, caur Viņu mums atvērās mūsu sirds acis, caur Viņu tas, kas pie mums ir bezprātīgs un patumšots, uzaust gaismai, un Valdītājs ir gribējis, lai caur Kristu, kurš bijis Viņa varenības atspulgs un bijis tik daudzkārt par eņģeļiem, cik augstāku vārdu Viņš pār tiem iemantojis, mēs nobaudām nemirstīgu atziņu. (Romas Klementa 1. vēstule korintiešiem 36:1-2)
Peter J. Elliott Ceremonies of the liturgical year
Mistiskā interpretācija
Abats Gueranger mūs iepazīstina ar tradīcijas mistisko interpretāciju. Agrāk šajā svētdienā tika lasīts Evaņģēlijs: viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Tempļa ārā (Jāņa 08:59). Tāpēc tagad, gatavojoties svinēt Viņa ciešanu un nāves mistēriju, Viņš ir paslēpts pasaulei.
Šīs mūsu Pestītāja pasijas šausmīgās stundas priekšnojauta liek apbēdinātajai mātei [Baznīcai] paslēpt viņas Jēzus tēlu: krusts tiek apslēpts ticīgo acīm. Svēto attēli arī tiek apsegti; jo, ja Meistara godība aptumst, arī mācekļiem vajadzētu būt neredzamiem.
Liturģijas izskaidrotāji norāda, ka krucifiksa aizsegšana Pasijas laikā skaidri izsaka pazemošanos, kādai mūsu Pestītājs sevi pakļauj, neatklājot sevi, kad jūdi draudēja Viņam ar akmeņiem, kā rakstīts Ciešanu svētdienas Evaņģēlijā [8:46-59, Viņi pacēla akmeņus, lai mestu tos uz Viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no Tempļa ārā (Jāņa 08:59)]. Baznīca sāk šo rituālu ar sestdienas Vesperi pirms Ciešanu laika 1. svētdienas.
Garīgā interpretācija
Krusts mums tiek piedāvāts godināt kā mūsu Jēzus uzvaras balvu; taču tagad tas runā par Viņa ciešanām, tas nevedina mūs uz citām domām kā vien par Viņa pazemošanos.
Ņemot vērā, ka mūsu Kunga Ciešanu laikā visam mūsu dievbijības spēkam vajadzētu būt vērstam uz Kristus Krustu, mēs varam brīnīties, ka Krusta tēls šajās dienās tiek aizklāts. Tomēr, kad apzināmies, ka tagad godinām Krustu ne tik daudz kā uzvaras zīmi, bet kā pazemošanās un ciešanu instrumentu, mēs drīz sapratīsim garīgās realitātes, kuras ir izteiktas ar krustu aizklāšanu.
Ciešanās un nāvē mūsu Pestītāja dievišķība gandrīz pilnīgi aptumšojās. Tik lielas bija Viņa ciešanas. Līdzīgi aptumšojās Viņa cilvēcība – tik ļoti, ka Viņš varēja teikt caur savu pravieti: Es esmu tārps un ne cilvēks (Ps.22:7). Viņa seja un visa miesa bija pietūkuma un pletnes sitienu tā sakropļota, ka mūsu Jēzus bija tikko atpazīstams! Tā, ievainojumi, kurus Viņš pacieta, noslēpa gan Viņa dievišķību, gan cilvēcību. Šī iemesla dēļ mēs aizklājam krustus šajās Gavēņa pēdējās dienās – paslēpjam mūsu Pestītāju zem tumšā (skumjā) purpura auduma.
Vēsturiskā interpretācija
Fr. Edward McNamara, liturģijas profesors savās vēstures studijās raksta, ka šī tradīcija, iespējams, cēlusies no 9.gs. vācu paražas Gavēņa sākumā aizklāt altāri ar lielu auduma priekškaru. Šis audums, saukts ‘Hungertuch‘ (badadrāna) pilnīgi paslēpa altāri ticīgo acīm Gavēņa laikā un tika noņemts tikai Lielajā Trešdienā Pasijas lasījuma laikā, kad tika lasīti vārdi: Un priekškars Templī pārplīsa divos gabalos.
Daži autori šai paražai saskata praktisku iemeslu kā neizglītotiem ļaudīm darīt zināmu, ka ir sācies Gavēnis. Taču citi apgalvo, ka tās bija paliekas no sena publiskas grēknožēlas paraduma, kad nožēlotāji Gavēņa sākumā tika rituāli izdzīti no baznīcas. Vēlāk publiskās nožēlas rituāls kļuva nelietojams – visa draudze simboliski pieteica sevi kā grēciniekus, pieņemot pelnus Pelnu Trešdienā – nu vairs nebija iespējams viņus izdzīt no baznīcas. Tad altāris jeb vissvētākā vieta tika aizsegta skatam, kamēr viņi tika samierināti ar Dievu Lieldienās.
Analoģisku motīvu dēļ arī vēlāk viduslaikos krustu un svēto tēli, sākoties Gavēnim, tika aizsegti. Paradums ierobežot aizklāšanu tikai uz Ciešanu laiku nāca vēlāk 17.gs.
Citas?
Iespējams, ka Baznīca aizklāj Krustu šajās dienās tā paša iemesla dēļ, kādēļ tā atturas no Sakramenta iestādīšanas Lielās Piektdienas dievkalpojumā. Proti, šajā laikā, kurā mēs noslēpumainā veidā ieejam Jēzus pēdējo dienu vēsturiskajās realitātēs, ir neatbilstoši stādīt baznīcēnu priekšā Krusta attēlu, zīmi vai sakramentu.
Patiešām, Sv.Toms mums norāda, ka attēlojums beidzas, kad sākas realitāte. Bet šis sakraments [t.i., Euharistija, Sv.Vakarēdiens] ir attēls un mūsu Kunga ciešanu un nāves reprezentācija, kā teikts iepriekš. Un tādēļ tajā dienā, kurā mūsu Kunga Pasija tiek pieminēta [atsaukta, izsaukta, iesaukta, atgādināta] kā reāli veikta, šis sakraments netiek konsekrēts. (ST III, q.83, a.2, ad 2) Analoģiski, kad liturģiskais gads min notikumus, kas ved uz krustā sišanu, Baznīcai Krusta attēli  būtu jāaizklāj baznīcēnu acīm.
http://newtheologicalmovement.blogspot.com/2011/04/why-veil-cross-and-other-images-during.html

Atsauksmēm

Dievkalpojums
Svētdienās plkst. 10:00 Krustpils baznīcā

———————

Svētdienas skola
Svētdienās plkst. 10:00 Krustpils baznīcā

———————

Kristības/iesvētības
Katehēzes dievkalpojums (mācības pamati)
piektdienās 18:00 Krustpils baznīcā Rīgas ielā 211a
Pieteikties pie mācītāja

———————

Sarunas par Bībeli
2. un 4. mēneša otrdienā 18:00 Krustpils baznīcā

———————

Kristīgo sievu vakars
1. un 3. mēneša ceturtdienā 19:00 Krustpils baznīcā

———————

Dievnama sakopšana
Sestdienās plkst. 10:00 Atbildīgais: Ineta Salmiņa tālr.: 27194271, 29898903