Vācieši sāk iebilst pret baznīcas nodokli

Laine Aizupe Diena, 06.12.2008
Pāvesta brāļa jubilejai — 152 tūkstoši eiro no nodokļu naudas Romas katoļu baznīcas pāvesta Benedikta XVI brāļa Georga Racingera plānotās dzimšanas dienas svinības Vācijā izraisījušas kritikas vētru, jo pompozā pasākuma lauvas tiesu ekonomiskās krīzes apstākļos no savas kabatas finansēs nodokļu maksātāji. Bijušajam Rēgensburgas Doma kapellmeistaram nākamā gada janvārī apritēs 85 gadi, un tos viņš nolēmis svinēt kopā ar brāli, Siksta kapelā klausoties Volfganga Amadeja Mocarta Mesu do mažorā Rēgensburgas kora un Lincas baroka orķestra L”Orfeo izpildījumā. Īpašās uzstāšanās cenrādis — aptuveni 152 tūkstoši eiro. To paredzēts segt, izmantojot ienākumus no baznīcas iznomātajiem īpašumiem un ar baznīcas nodokli iekasēto naudu.
Desmitā tiesa
Baznīcas nodoklis ir bibliskās desmitās tiesas institucionalizētā forma, un Vācija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kur tas eksistē. To maksā visi nodarbinātie kādai no valsts atzītajām kristīgajām konfesijām piederīgie Vācijas iedzīvotāji. Atkarībā no federālās zemes baznīcas nodoklis ir 8—9% procenti no personas kopējiem ienākumiem. Lielākā daļa vāciešu ir saistīti ar katoļu vai luterāņu baznīcu jau kopš dzimšanas un sāk maksāt nodokli, sākot darba gaitas. Iespēja iegūt ar baznīcas nodokli iekasēto naudu, kas 2002.gadā bija 3,35 miljardi eiro, ir arī citām oficiāli reģistrētām un Vācijas federālo zemju atzītām kofesijām. Baznīcas nodokļa naudu Berlīnē saņem, piemēram, Vecā katoļu baznīca, kas no Romas katoļu baznīcas atšķēlās XIX gadsimtā, un jūdaistu kopiena, DW-World norāda Berlīnes Senāta runasvīrs Matiass Kolbeks.
Vienīgais veids, kā izvairīties no baznīcas nodokļa maksāšanas, ir oficiāla izstāšanās no baznīcas. Tieši to tūkstošiem cilvēku, pēc tam kad nokārtotas laulības un bērnu kristības, arī dara. Vairs tikai 63,8% no Vācijas 82 miljoniem iedzīvotāju ir Romas katoļu vai Protestantu baznīcas locekļi, turklāt šis procents ar katru gadu kļūst aizvien mazāks. 2002.gadā 119 tūkstoši cilvēku izstājās no Romas katoļu baznīcas. Gadu pirms tam — 172 tūkstoši — no luterāņu baznīcas. Kopumā laikā no 1992.gada līdz 2002.gadam katoļu baznīcu pameta 1,4 miljoni cilvēku, savukārt luterāņu — 2,4 miljoni.
Izstāties no nodokļa
Taču ne visi, kas no baznīcas izstājas baznīcas nodokļa dēļ, to dara taupīšanas nolūkos. Daudziem tā ir protesta forma pret naudas iekasēšanas vai izlietošanas veidu. 2007.gada vasarā Lincas baznīcas lietu jurists Hartmūts Caps, protestējot pret baznīcas nodokli, atteicās no ieraksta “katolis” savā nodokļu grāmatiņā. Vienlaikus viņš nosūtīja baznīcai vēstuli, kurā norādīja, ka šis solis nenozīmē izstāšanos no tās. Tomēr sākotnēji vietējā baznīca viņu atzīmēja kā no tās izstājušos. H.Caps nosūtīja vēstuli Freiburgas ercbīskapam, kurā atkārtoti norādīja, ka ir izstājies no baznīcas nodokļa, nevis baznīcas. Baznīca atzina viņa prasību par pamatotu, un profesors tagad ir vienīgais cilvēks Vācijā, kurš ir izstājies no baznīcas un vienlaikus joprojām oficiāli skaitās katolis.