Arhibīskapa vēstījums 2010. gada Lieldienās

Lieldienu rītā trīs sievietes devās uz kapu, kurā bija guldīts no krusta noņemtais Jēzus. Viņas gāja, kaut  nezināja, kā pie viņa piekļūs. “Kas mūs gaida ceļa galā”, viņas bažīgi jautāja cita citai. “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?”

Jēzus kapam priekšā aizveltais akmens ir kas vairāk nekā trīs sievu raizes senā pagātnē. Tās ir durvis mūsu cietumam. Ja Kristus ir aiz akmens, kur sievas viņu meklē, tad mēs esam tie, kas paliekam ieslēgti nāves un elles cietumā. Tad veltīga ir mūsu sludināšana un jūsu ticība, saka apustulis Pāvils. Tad mēs paliekam miruši savos grēkos un esam nožēlojamākie starp cilvēkiem. Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?

Nonākušas pie kapa, sievietes atrod akmeni noveltu. Dievs viņu raizes ir ņēmis savās rokās. Jēzus pats viņas uzmeklē un sveicina. Kaps, kurā sievas domāja Jēzu atrast, ir vienīgā vieta pasaulē, kur viņa nav. Kristus augšāmcēlās lai būtu visur, kur vien mēs savā dzīvē varētu nonākt. Lai būtu par mērķi katram mūsu ceļam. Viņš uzvarēja nāvi, lai ņemtu mūsu raizes savās rokās tāpat kā sievu rūpes Lieldienu rītā. Augšāmcelšanās īstenība ir dzirdama psalma vārdos:

Tu esi ap mani no visām pusēm.

Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi. Ja es nogultos ellē, Tu esi arī tur.

Ja es ņemtu ausekļa spārnus un nolaistos jūras galā –

Ir tur tava roka mani vadīs un tava labā roka mani turēs.

Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani –

Ir tumsība tavā priekšā nebūs tumša un nakts spīdētu kā diena.^[i]

Pat ja nastas kļūst smagas, ja pasaule šķiet neviesmīlīga un pārlieku sarežģīta, ja vilšanās ir dziļa, ja zaudējumi ir sāpīgi un dzīvot vairs neliekas ieguvums – nāves uzvarētājs Kristus ir ap mums no visām pusēm. Viņš saka: “Nāciet pie manis visi, kas esat iztvīkuši un nopūlējušies – es jūs gribu atvieglināt.”^[ii] Vairāk nekā sievas steidzās uz Jēzus kapu mums jāsteidzas pie dzīvā Kristus, lai kļūtu par viņa klātbūtnes vietu. Lai vispārējās neziņas tumsā būtu par viņa dievišķās klātbūtnes salām un Dieva apzināšanās gaismas punktiem. Kristus klātbūtne dara drošu katru vietu.  Nemiers ap mums ir nenozīmīgs, salīdzinot ar troksni, ko sevī radām paši. Īstais nemiers un troksnis ir lietu atbalss mūsos.^[iii]

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristīti. Ko tas jums nozīmē? Vai aptveram, cik bagātīgi apdāvināti esam? Mums ir dots svētās Kristības noslēpums, kurā kļūstam par Kristus augšāmcelšanās un uzvaras līdzdalībniekiem. Mums pieder laimīgā privilēģija ne tikai nožēlot savas kļūdas un grēkus kā visiem cilvēkiem, bet arī saņemt Dieva piedošanu un viņa palīdzību nest Gara augļus labākai dzīvei. Mēs esam mantojuši Jēzus mācību, kas ļauj izprast un veidot attiecības ar Dievu, līdzcilvēkiem un sevi. Pašu Kristu miesā un asinīs mēs varam saņemt  svētajā Vakarēdienā un esam pagodināti piederēt baznīcai kā viņa dzīvajai miesai.

Un tomēr pēc divtūkstoš gadiem, pēc neskaitāmiem misijas pūliņiem, kristīgās ticības būtiskais saturs ir palicis neiepazīts tik daudziem cilvēkiem. Ne tikai tālās pasaules malās, bet arī Eiropā un Latvijā. Ne tikai agnostiķiem vai pagāniem, bet pat kristītiem. Tas ir daudzu krīžu, baiļu un neziņas cēlonis.  Kristus nāve un augšāmcelšanās ir Dieva darbs mūsu labad – cīņa par mums līdz nāvei. Vai mēs atbilstoši  pret to attiecamies? Vai esam iedziļinājušies vairāk par paviršu skatu un pirmklasnieka ievadu? Vai cenšamies saprast un piedzīvot arvien vairāk? Vai mūsu ikdiena ir ceļš turp, kur Kristus var mūs sveicināt un novelt akmeni? Kamēr dzīvojam, mums ir iespēja. Kamēr dzīvojam, viņš gaida. Dieva mīlestība uz mums ir neizmērojama. Viņa vēlēšanās piedot ir tik liela, ka aizveda Jēzu uz Golgātu. Viss, ko viņš no mums gaida, un ko mūsu vietā nevar iedot neviens cits, ir mūsu ticības pilna atsaukšanās un draudzība. Sveicinu jūs Kunga Kristus augšāmcelšanās svētkos un novēlu svētīgai lietošanai kādu senu lūgšanu:

Mans Kungs un mans Dievs, atņem man visu, kas mani kavē tuvoties Tev.

Mans Kungs un mans Dievs, dod man visu, kas mani ved pie Tevis.

Mans Kungs un mans Dievs, atņem mani man un atdod mani pilnīgi pats sev.^[iv]

Sirsnībā jūsu –

+ Jānis

^[ii] Mt.11:28

^[iii] Madlēna Delbrela (Madeleine Delbrêl,1904-1964)

^[iv] Niklaus von Flüe (1417-1487)