INVOCABIT – 6. svētdiena pirms Lieldienām, Gavēņa pirmā svētdiena

INVOCABIT – Sestā svētdiena pirms Lieldienām

Tādēļ Dieva Dēls ir atnācis, lai viņš izārdītu velna darbus (1Jņ. 1:8).

Lasījumi: I Moz.22:1-14a; II Kor.6:1-10; Mt.4:1-11

Sprediķis par kārdināšanām: Mt.4:1-11 Invocabit (2013.02.17)

A: I Moz.2:15-17,3:1-7; Ps.32; Rom.5:12-19; Mt.4:1-11
B: I Moz.9:8-17; Ps.25:1-10; I Pēt.3:18-22; Mk.1:9-15
C: V Moz.26:1-11; Ps.91:1-2,9-16; Rom.10:8b-13; Lk.4:1-13
Dziesma: Ak Kungs un Dievs 292
Liturģiskā krāsa – violeta
Gods Dievam augstībā – nedzied

Psalms (Introitus)
I.
Kungs, mana sirds saka uz tevi: kad viņš mani piesauks, tad es viņu paklausīšu. Tāpēc es tevi piesaucu, jo tu uzklausi. Tu mūs esi pārbaudījis un dzidrinādams kausējis, mums bija jāiet caur uguni un ūdeni, un tomēr tu beidzot mūs esi izvedis svabadībā. Svētīgs ir tas cilvēks, kas uz tevi paļaujas! [Ps.91:15, 34:18; 66:10,12b; 84:13]
Mums ir liels augstais priesteris, Jēzus, Dieva Dēls, kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka; tāpēc, ka viņš pats kārdināts un cietis, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti. Mūsu sods bija uzlikts viņam, mums par pestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. [Ebr.4:14,15b; Jes.53:5b]
Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam! (Kā iesākumā bija, tā tagad ir un būs no mūžības uz mūžību. Āmen.)

II.
Antifons (Ps.91:15,16)
Viņš piesauc mani, un es viņu paklausīšu.
Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu savu pestīšanu.
Psalms 91
Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā
* un mīt Visuvarenā ēnā,
tas saka uz to Kungu: «Mans patvērums un mana pils,
* mans Dievs, uz ko es paļaujos!»
Jo viņš tevi glābj no mednieka valgiem
* un pasargā no mēra.
Zem viņa spārniem tu esi paglābts;
* viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.
(Nakts briesmu tu nebīsties,
* nedz arī bultu, kas dienā skraida.
Nedz mēra, kas tumsā lien,
* nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.
Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku,
* taču tevi tas neskars.
Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi
* un redzēsi, kā bezdievjiem top atmaksāts.
Tiešām, tu, ak Kungs, esi mans patvērums!
* Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par stiprumu.
Nekāds ļaunums tev nenotiks,
* nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij.)
Jo viņš sūtīs tev savus eņģeļus
* tevi pasargāt visos tavos ceļos.
Viņi tevi uz rokām nesīs,
* lai tava kāja nepieduras pie akmens.
Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt,
* tu samīsi jaunos lauvas un čūskas.
«Viņš tveras pie manis, un es viņu izglābšu;
* es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst manu vārdu.
Kad viņš mani piesauks,
* tad es viņu paklausīšu;
es viņam esmu klāt bēdās,
* es viņu izraušu no tām un celšu godā.
Es viņam došu ilgu mūžu
* un parādīšu viņam savu pestīšanu!»
Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam!
* Kā bija sākumā, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Āmen.

Kolektes lūgšana
I.
Ak Dievs, tu, kas ik gadus skaidro savu Baznīcu četrdesmit dienu ga’vēnī,
dod, ka tas, ko tavi ļaudis paļāvībā no tevis sa’gaida,
parādās viņu labajos dar’bos.
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kun’gu.
II.
Kungs Dievs, mūsu stiprums:
labā cīņa ar ļauno kūsā nevien ap mums, bet ari mūsu sir’dīs;
senais naidnieks ar tukšiem solījumiem mūs vilina un kār’dina –
mēs Tevi lūdzam, uzturi mūs nešaubīgus Tava vārda spē’kā
un, kad mēs klūpam, pacel mūs no jau’na –
caur Jēzu Kristu, Tavu vienīgo Dēlu, mūsu Kun’gu.

Prefācija
Tiešām tā ir labi un tā piederas ‘un ir “svētīgi,
ka tev, svētais Kungs, visspēcīgais Tēvs, mū’žīgais “Dievs,
* visos laikos un visās ‘vietās “pateicam;
caur miesas gavēšanu tu ‘apspied “grēku,
* pacel garu, dāvini tikumu un “dodi “labumu.
Tāpēc mēs līdz ar visiem eņģeļiem un de’besu “pulkiem
* slavējam tavu go’dību, “dziedādami …

Postcommunio
Kungs, dod, ka mēs, atjaunoti caur tava svētā Sakramenta dāvanu un no vecā grēka škīs’tīti,
līdzi ieejam tavas pestīšanas svē’tumā.
Caur Jēzu Kristu, mūsu Kun’gu.

Pants
Ps.91:1-2
Kas dzīvo Visaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā,
tas saka uz to Kungu:
* «Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!»