fbpx
Baznīcas DZIESMU UN LŪGŠANU GRĀMATA

Tēmas

Šodien ir sestdiena, 20. aprīlis, 3. svētdiena/nedēļa Lieldienu laikā
Vārdadienu svin Mirta, Ziedīte

Pagātne

Krustpils draudzes vēsture
PILS
Krustpils baznīca ir bijusi saistīta ar pili un Korfu dzimtu.
1237.gadā bīskaps Nikolajs pabeidza celt Krustpils pili. Pils ir būvēta krustveidīgi, tādēļ tā ieguvusi Krustpils nosaukumu. Par godu bīskapam Nikolajam dzimtas mantiniekiem dots vārds Nikolajs. Vismaz 13 paaudzēs ir bijuši Nikolaji fon Korfi. Vēlāk arī daži zemnieki devuši šo vārdu saviem bērniem. Iespējams, ka tāpēc Krustpils apkaimē dzīvo tik daudz Nikolaju? …
Laikā, kad lielu Latvijas daļu poļi pakļauj savai pārvaldībai, poļu ķeizars Stefans kādu Nikolaju Korfu ieceļ par Cēsu vojevodu un Kokneses un Rēzeknes stārastu. Tie ir ļoti lieli amati, kas pāriet no tēva uz dēlu. Kā atlīdzību par darbu 1585.gadā ķeizars Stefans dāvina Nikolajam Korfam Krustpils pili ar daudzām apkārtējām muižiņām.

PILS BAZNĪCA (1618.- 1678.)
Pirmo reizi Krustpils draudze rakstos pieminēta 1457.gadā, sakarā ar robežu nospraušanu starp vācu ordeni un virsbīskapu. Draudze veidojusies gadu desmitiem un gadu simtiem. Kapsēta dokumentos pirmo reizi minēta 1517.gadā. Par tās atrašanās vietu tiešas ziņas nav saglabājušās. Varētu domāt, ka tie ir tagadējie Kapeles kapi vai tā ir bijusi tagadējā baznīcas teritorija. Pavisam nedziļi parokot, vaļņa iekšpusē ir atrasti cilvēku kauli.
1519.gadā pirmo reizi draudzei ir savs patstāvīgais garīgais kopējs (gans) – Johanes Bleiks. Viņš dzīvo pilī un ir katoļticīgs. 1552.gadā uzteic darbu tādēļ, ka viņam ilgāku laiku nav maksāta alga. Draudzei J. Bleihs vairs nav vajadzīgs.
16.gs. Rietumeiropā parādās Mārtiņa Lutera protestantiskie uzskati. Drīz viņa mācība pārņem Vakareiropu un 1522.gadā sasniedz arī Rīgu. Jāpiemin, ka visi Korfi ir bijuši stingri izteikti luterāņi. ( Tikai 1950.gadā pēdējais, ārzemēs dzīvojošais, Korfu dzimtas pārstāvis pāriet katoļticībā.)


Krustpilī pirmo luterāņu baznīcu ir cēlis Nikolajs Korfs par saviem līdzekļiem 1618.gadā . To sauca par pils baznīcu. Par mācītāju tajā kalpoja Mihaēls Vegners. Šī baznīca darbojās tikai 60 gadus. Tā bija celta no koka un nodega ugunsgrēkā līdz ar visām pirmajām hronikām.

VECĀ BAZNĪCA (1683.- 1686.)
No 1683.- 1686.gadam pašreizējās baznīcas vietā tika celta jauna mūra baznīca. Tās celtniecībā piedalās arī zemnieki, veicot klaušu darbus, un daļēji to būvē arī pati draudze. Vieta ir ļoti skaista, tā atrodas starp Dzirnupīti un Daugavu. 1750.gadā baznīcā iesper zibens. Iekšējās koka daļas izdeg. Pārējo baznīcas daļu atjauno un tā nokalpo vēl 135 (132) gadus. Baznīcas tornis ir būvēts no lieliem laukakmeņiem, un šie laukakmeņi dievnama tornī ir saglabājušies līdz mūsdienām – līdz 21.gadsimtam.

JAUNĀ BAZNĪCA ( 1818.- 1824.)
Vecās baznīcas vietā draudze nolemj celt jaunu baznīcu. 1818.gadā vēl vecajā dievnamā mācītājs Fābers saka atvadu runu. Tiek nojaukta visa vecā ēka, atstājot tikai torni. Jauno dievnamu būvē ārzemju meistars Kardels. 1820. gada Jāņu vakarā baznīcas tornim Kardels uzliek apzeltītu vara gaili un kupolu. Kupolā ( kausiņā) ieliek visas toreizējās Krievijā esošās naudas zīmes, zelta 5 rubļu gabalu un tikla trauciņā Tēvreizi „Mūsu Tēvs…”
Kamēr būvē jauno baznīcu, Nikolajs Korfs dievkalpojumu noturēšanai ierāda savu zirgu stalli pilī. Taču dievlūdzēji to uzskata par pazemojošu vietu un dievkalpojumus sāk neapmeklēt. Daudzas reizes uz dievkalpojumu neierodas neviens cilvēks. Tad draudzes mācītājs dievkalpojumus sāk noturēt mācītājmuižas rijā.
1823.gadā baznīca ir iekārtota, bet tā savu darbību vēl nevar uzsākt, jo trūkst atļaujas dievnama iesvētīšanai. Tas tādēļ, ka no 1773.gada Latvija atrodas Krievijas pakļautībā. Krievijā valdošā ir pareizticība, kas cenšas traucēt citu konfesiju izplatību. Tikai 1824. gadā kambarkungs Nikolajs Korfs saņem atļauju baznīcas iesvētīšanai.
1824.gada 29. jūnijā iesvēta tagadējo Krustpils baznīcu. Ir saulains jūnija rīts, 4. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Uz svinīgo notikumu sabraukuši apkārtējo draudžu mācītāji: Jaunais Stenders no Dignājas, Vecais Stenders no Sunākstes, Lundbergs no Biržiem, Dābners no Kalsnavas, Veirihs no Ērgļiem un citi. Procesija iet no pils uz dievnamu, zvaniem un mūzikai skanot. Mācītāji pa priekšu nes Bībeli un Svētā Sakramenta trauku un sudraba kausu. Baznīcā ir sabraukuši ap 3000 dievlūdzēju. ( Senās draudzes bijušas ļoti lielas.Ir minēts pat ap 17 000 līdz 25 000 vīru dvēseļu.) Šajā reizē notiek arī jaunās Vidzemes dziesmu grāmatas iesvētīšana, kādas laulības un jaunā dzimtkunga Nikolaja Korfa dēla kristības. Krusttēvam jau rit devītais gadu desmits. Baznīcas iesvētīšana kļūst par plašu presē aprakstītu notikumu.( Jelgavas latviešu avīzes Nr. 32)
Dievkalpojums notiek divās daļās. I daļa noris latviešu valodā. Nākamo dzimtkungu uz rokām tura vecākais draudzes loceklis – pāri par 80 gadiem vecais Jaunās muižas stārasts Andrejs Ļūļāks, viņam līdzās stāv vēl 13 (18) vagari. Dievkalpojuma II daļa ir vācu valodā. Ceremonija ieilgst līdz 17.00 vakarā.

19. gs. 30-tajos un 40-tajos gados valda liels analfabētisms. Viena astotā daļa tolaik prot lasīt. 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings Krustpils draudzē dibina Bībeles biedrību. 1836. gadā atklāta pirmā draudzes skola. Skolēnu skaits noteikts, viņi ir 20. 1840. gadā darbu sāk jau trešā draudzes skola. 1859. gadā iesvētīta Krustpils draudzes slimnīca.
1848. gadā, pārbūvējot pili, atjauno arī baznīcas ērģeles un izgatavo jaunu kanceli. Vecā kancele bijusi četrstūraina un draudzei nav patikusi. Jaunā kancele izgatavota no magoņkoka un ir ar pieciem stūriem. 1861.gadā Krustpils baznīcā nolasa ķeizara Aleksandra II manifestu par zemnieku brīvlaišanu.
1867.gadā ārzemnieks Veisenborns baznīcā uzstāda jaunas ērģeles.

Pirmajā pasaules karā (1915.- 1918.) baznīca ir ļoti izpostīta. „Tornis un jumts izskatījās pēc cilvēka, kam miesa tiktāl noplēsta, ka kauli redzami,” raksta mācītājs K.Skujiņš. Gailis torņa galā noderēja par mērķi šaušanai. Tas tiek novelts lejā un izmantots zirgu auzošanai. Krievu karaspēkam atkāpjoties, vara gailis sadalīts gabalos un aizvests uz Vitenbergu. Altārglezna „ Kristus dziedina spitālīgo” izmantota kāju autiem. Ērģeļu stabules lietotas kandžas tecināšanai. Zvani evakuēti, daži noplēsti, norauti zemē un pārlieti lodēs.

Latvijas brīvvalsts gados dievnamu sāk atjaunot. 1921.gadā veikti lielākie būvdarbi. 1923.gadā izveidota Dāmu komiteja. Uz baznīcas 100 gadu jubileju 1924.gadā baznīcu sakārto: tornim uzliek jaunu jumtu, gaiļa vietā piestiprina krustu, pieliek jaunu altārgleznu „ Kristus lūdz Dievu Ģetzemanē ”, ko zīmējis mākslinieks J. Šēnbergs.
Uzliekot krustu, torņa kupolā tiešām atrod ielikto naudu, baznīcu būvējot. Zelta pieclatnieks ir sašauts, no stikla trauciņa palikušas tikai lauskas un Tēvreizes vietā satrunējis papīra vīstoklis.
1935.gadā dievnamā atjauno ērģeles. Stabules ir atvestas no Vācijas, bet salikšanas darbus veic meistars no Valmieras – J.Dūrējs.
Baznīca vienmēr ir veikusi savu funkciju – tajā ir noturēti dievkalpojumi vai arī ēka stāvējusi izpostīta. Nekāda cita iestāde šajā namā nav bijusi ierīkota arī pēc II Pasaules kara. Piemēram, 1951.gadā bijuši pat 100 iesvētāmie.(!)
Uz baznīcas durvīm ir Korfu ģērboņi ar gadu skaitļiem – 1686.g. (vecā baznīca un 1818.g. (jaunā baznīca).
Baznīcā esošās kapa plāksnes – viena mācītājam Kristapam Engelbertam (17.,18.gs.); otra Krustpils muižas virs pārraugam Goldbergam.
Pašreiz dievnamā atrodas divas I Pasaules kara cīnītājiem veltītās piemiņas plāksnes. Melnā ir oriģinālā, kas ilgi bijusi pazudusi, tad marmorā izkalta un iesvētīta otrā – baltā. Pēc laika oriģinālā plāksne atrasta būvgružos tepat dievnama bēniņu kreisajā pusē. (Baltā marmora plāksne ir oriģinālā, kura 90. gados atrasta paslēpta baznīcas bēniņos. Labojums: mācītājs Ē. Bērziņš)

Materiālu sagatavoja Ligita Ābolniece

 

В латинских документах Крустпилс называют Круцеборх. Немцы называли город Крейцбург, а русские Крыжборг или Крушбар. Однако Крустпилс оставался долгое время небольшой деревушкой, где выделялся только каменный замок, перестроенный в дворец.

Крустпилс

Poļu val. Kr(z)yzbork, lietuviešu val. Krustapiļs.

Leave a Reply

You can use these HTML tags

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

  

  

  

The maximum upload file size: 32 MB. You can upload: image, audio, video, document, spreadsheet, interactive, text, archive, code, other. Links to YouTube, Facebook, Twitter and other services inserted in the comment text will be automatically embedded. Drop files here

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.


DIEVKALPOJUMS Svētdienās 11.00 un svētku dienās izziņotajā laikā

SVĒTDIENAS SKOLA 1. un 3. mēneša svētdienā plkst. 11:00 Krustpils baznīcā Rīgas ielā 211a

KRISTĪBAS/ IESVĒTĪBAS
sagatavošanās
--grupā piektdien, 18.00 Krustpils baznīcā Rīgas ielā 211a

ID: 641 978 9422
Parole: 4NaHAU

-- individuāli
Pieteikties pie mācītāja

Katehēze 2023 ieraksts

RĪTA DIEVVĀRDI UN LŪGŠANAS (LAUDES)

9.00 darbdienās


SARUNAS PAR BĪBELI
trešdien, 18.30

ID: 641 978 9422
Parole: 4NaHAU


KRISTĪGO SIEVU VAKARS (pagaidām nenotiek) 1. un 3. mēneša ceturtdienā 18.00 Krustpils baznīcā (oktobris - maijs)

DIEVNAMA SAKOPŠANA 

Piektdien 11.00-14.00

[liturgical color]