Mūžības svētdienā

Mūsu Kungs Jēzus Kristus, būdams uz zemes starp cilvēkiem, daudz mācīja. Un bieži runāja līdzībās. Cik lielā mērā šī līdzība attiecas uz mums, kas dzīvojam šodien? Ko tā mums iemāca par Kunga otro atnākšanu?

Mt 25:1-13 Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim. 2 Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras. 3 Jo ģeķīgās ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi. 4 Bet gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu savos traukos. 5 Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. 6 Bet nakts vidū balss atskanēja:

 redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim. 7 Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. 8 Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. 9 Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev. 10 Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza. 11 Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums! 12 Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. 13 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu, nedz stundu, kurā Cilvēka Dēls nāks.

Es jūs nepazīstu. Nepazīst to, ar kuru nesatiekas. Nemaz vai reti. Dieva Dēls no savas puses tapa Cilvēka Dēls, lai iepazītos ar cilvēkiem.

Jēzus negrasās neko pārmest tādam, kas par Jēzu nekad neko nav zinājis. Viņš pats nāk un grib iepazīties, lai pēc tam aicinātu pie Sevis. Evaņģēlijs mums vēstī par 10 jaunavām, kas pazina līgavaini, ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim, t.i., par Baznīcas ļaudīm, kuriem Jēzus nevar būt svešs pēc definīcijas. Kristietis ir cilvēks ar Kristus vārdu.

Lai cilvēki viens otru pazītu, kas vajadzīgs? Viņiem pietiekami bieži jāsatiekas. Visas tās 10 jaunavas zināja par līgavaini, pazina viņu. Un pat visas devās kopā uz kāzām. Tāpat kā visi šodien iet uz baznīcu, nu vismaz reizi mūžā. Ja ne uz Ziemsvētkiem, tad uz kapusvētkiem. Mācītāji, kuri vada svētku dievkalpojumus, kā jūs domājat, vai viņi visus pazīst, kas ir sanākuši? Es varu teikt, ka parasti pazīstu tikai daļu no dievlūdzējiem.

Izrādās, ka Jēzum ir tieši tāpat. Abpusēja pazīšanās ar līgavaini bija tikai tām 5 gudrajām jaunavām, kā viņas nosauktas. Ar Jēzu Kristu abpusēji pazīstama ir tikai viena daļa no dievkalpojuma apmeklētājiem.

5 pārējām jaunavām pietrūkst tieši abpusējās pazīšanās ar līgavaini. Viņas it kā pazīst līgavaini, tāpat kā dievkalpojumā katrs viegli var atpazīt mācītāju. Taču līgavaiņa vārdi ir skaidri un tieši: es jūs nepazīstu. Arī mācītājam jāsaka, ka daļu no dievkalpojuma apmeklētājiem es nepazīstu.

Tagad mēs viegli noprotam, kas ir noslēpumainā eļļa jaunavu lukturos. Eļļa ir nekas cits kā abpusēja pazīšanās ar līgavaini. Un eļļa ir kaut kas, ko var izmērīt. Tātad, izrādās, var izmērīt, cik mūsu pazīšanās ar Jēzu ir abpusēja.

Tas ir garīgs mērs. Te nederēs emocionālas mērauklas.

Ar ko tad var vairot mūsu satikšanos, pazīšanos ar Jēzu? Ar Dieva vārdu, pēc Kunga pavēles sludinātu, un svētajiem sakramentiem. Šos garīgos līdzekļus Kungs ir izraudzījies un iedibinājis, un apsolījis, ka tā Viņš nāks pie mums. Citus pazīšanās līdzekļus Kungs nav apsolījis. Psiholoģiskie un fiziskie līdzekļi nederēs, lai savāktu vajadzīgo gara eļļas daudzumu. Tomēr sirdi silda un priecē tas, ka Jēzus šos garīgos līdzekļus cilvēkam ir padarījis arī jūtamus un taustāmus.

Dievvārdus un sakramentus saņemot, mums ir dots tos ne tikai garā atzīt, bet arī sajust ar visām fiziskā ķermeņa maņām – dzirdi, redzi, tausti, ožu, garšu.

Ja kādas jaunavas nesatiekas ar līgavaini pietiekami regulāri un nepazīst viņu garā ar visām savām maņām, skaidrs, ka viņām pietrūks eļļas. Ja viņām ir tikai emocionāla vai citādi cilvēciska izpratne par līgavaini, viņām pietrūks eļļas.

Negudrās jaunavas atskārta, ka sāk aizmirst šo un to par līgavaini, ka tik ļoti nemaz viņu nepazīst, ka nākas prasīt tām pārējām 5 kaut ko par līgavaini, ka tās eļļas sāk pietrūkt.

Negudrās iepriekš varbūt nemaz nebija sapratušas, ka eļļa pati no sevis lukturī nepiepildās? Viņām līdz šim vienkārši bija mierīgi un labi gudro jaunavu sabiedrībā. Ar to, likās, ka pietiek. Līdz šim.

Gudrās to bija ievērojušas, ka eļļa vienmēr jāpapildina. Viņas izdarīja secinājumus – satikās ar līgavaini, kad vien bija tāda iespēja. Tas bija notikums Nr1 viņu dzīvē. Visam pārējam vajadzēja pagaidīt, ja līgavainis sauca uz tikšanos.

Negudrās labāk par Jēzu iepazina savus bērnus, mazbērnus, ciemiņus, kad tādi atbrauca, arī darbs viņām bija pazīstamāks par Jēzu, un vēl daudz kas cits…

Tikdaudz gan viņas zināja, ka līgavainis var aizkavēties. Reiz viņu draudzes mācītājs nokavēja Dievkalpojumu un daļa sanākušo palika bez Dievvārdiem un Sakramentiem tajā svētdienā. Nebija laika pagaidīt… Nekas, būs citas svētdienas, tās sprieda. Bija jau arī. Daudz citu svētdienu. Taču Jēzus kļuva pats svarīgākais tikai tad, kad svētdienā nekā svarīga nebija ko darīt.

Ja tu kā pienākas regulāri nesatiksies un neiepazīsies ar Jēzu, Viņš tevi beigās nepazīs. Ne tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka cilvēks ar cilvēku nevar būt pazīstams, ja viņi nesatiekas bieži.

Kur var satikties, iepazīties ar Jēzu? Dievkalpojumā un Baznīcas saimē. Tur, kur līdz šim bija tās 5 gudrās jaunavas, kuras līgavainis beigās tūlīt pazina un sauca iekšā kāzās. Ja tu Dievkalpojumā un Baznīcas saimē būsi savējais, tu būsi no tām 5 gudrajām jaunavām, kas bija gatavas, iegāja ar līgavaini kāzās.

Visi izslāpušie, nāciet pie ūdens, un, kam nav naudas, nāciet, pērciet un ēdiet! Nāciet, pērciet maizi bez maksas, par velti, arī vīnu un pienu! 2 Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam? Klausaities, klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību! 3 Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausait, tad atspirgs jūsu dvēsele! Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dotais Manas žēlastības apsolījums. (Jes 55:1-3)