Sprediķis 6. Lieldienu svētdienā

Jēk 1:22-27 Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. 23 Jo, ja kāds ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī. 24 Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija. 25 Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. 26 Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta. 27 Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.

Dariet, mīļie, Dieva bauslību darbos, saka apustulis Jēkabs, nevis tikai klausieties un lasiet. Ja domājat, ka ar klausīšanos vien paturēsiet Dieva bauslību, jūs domājat blēdīgas domas un maldināt paši sevi, nicinot savu pestīšanu.

Tas, kurš tikai klausās dievišķās bauslības vārdus bez piepildījuma darbos, līdzinās cilvēkam, kurš skata savas esības seju spogulī. Skatīt savas esības seju nozīmē iepazīties ar sevi pēc Mozus bauslības. Kas tad esam pēc būtības? Bauslība mums vispirms iemāca par mūsu izcelsmi. Mēs esam radīti no neesamības esamībā, esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Tālāk nāk garīgā Dieva Žēlastības bauslība un mūs apgaismo Svētajā Kristībā. Tā ir mūsu mazgāšana un otrā piedzimšana. To mēs visi kā viens aizmirstam. Mums ir grēcīga tieksme aizmirst un nepieminēt, cik ļoti Dievs mani ir aplaimojis gan radīdams, gan arī atjaunodams. Bez Dieva pieminēšanas katrs darbs, ko darām, kļūst blēdīgs. Tas, kurš ir nodevies blēdīgiem darbiem, vairs nepiemin, cik ļoti Dievs viņu ir aplaimojis gan radīdams, gan arī atjaunodams. Ja viņš pieminētu, kā tika dzemdināts no augšienes, kā tika attaisnots un pieskaitīts Dieva dēliem pēc Dāvida, viņš nenodotos blēdīgai rīcībai, kura izstumj un vairās pat pieminēt Dieva Žēlastību.

Redziet, kā Sv. Jēkabs no ārējā spoguļa pievēršas iekšējam spogulim. Kas bauslību tikai klausās, bet neizpilda, ir kā cilvēks, kurš aplūko savu seju spogulī un tūlīt aizmirst. Viņš ieraudzīja, ka izskatās labi, aizgāja un aizmirsa. Tāpat arī tas, kurš raugās Mozus bauslībā, saprot, ka Dievs savu ir tiešām labi izdarījis. Cilvēkam pieder Dieva godība. Cilvēks ir Radītāja tēls un līdzība. Bet darbos? Vai redzētā un atzītā Dieva godība un dievlīdzība ir redzama mūsu darbos? Vai darbi dara Dievam godu? Vai darbi izraisa citiem vēlmi laboties un līdzināties uz Dievu? Nē, cilvēks pilnīgi aizmirst, ka ir bijis radīts pēc Dieva tēla un dzīvo tikai Dievam par godu.

Tā nu taisnie nav tie, kuri tikai klausās bauslību, bet kuri klausīšanos savieno ar darbiem, kā teicis Sv. Pāvils: nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem (Rm 2:13). Arī farizeji bija bauslības klausītāji, bet, tā kā viņi nebija arī darītāji, nebija taisni.

Ir redzams, ka pieviļas tie, kuri klausās un mācās pat ar labu attieksmi, bet par darīšanu nebēdā it nemaz. Tā tie kaitē un bojā paši sevi, nevienu citu. Tas tāpat kā no sēklas, zemē nomestas un novārtā atstātas, nav nekāda labuma un ražas. Par tādiem pravietis Hozeja ir teicis: viņi sēj vēju un pļaus vētru; viņu sēja nedīgs, un tās stiebri nedos nekādu graudu, nedz miltu (Hoz 8:7). Pieviļas tie, kuri klausās Dievišķo bauslību, bet nedara. Pieviļas arī tie, kuri citiem māca Dievišķo bauslību, bet neparāda pārliecinošus darbus, kuri pateikto apstiprina ar tikumību. Arī Dāvids ir teicis par tādiem: Bet bezdievim Tas Kungs saka: “Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē, ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?” (Ps 50:16-17)

Bet, kas ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā. 

Tomēr arī darītājam jāuzmanās. Viens mazs miesas loceklis visus viņa darbus par padarīt veltīgus. Kas ir šis miesas loceklis? Mēle.

Iepriekš apustulis skubināja ne tikai klausīties, bet arī izpildīt Kunga vārdu. Tagad viņš piebilst: pat ja arī šķiet, ka kāds izpilda Kunga pavēles, kuras viņam ir iemācītas, bet nav licis savai mēlei laužņus pret neslavas celšanu, meliem, zaimiem, tukšvārdību, daudzvārdību un visu pārējo, ar ko viņš parasti grēko, tas veltīgi lepojas ar savu darbu taisnību. Kā saka Sv. Pāvils, apstiprinot pagānu dzejnieka vārdu patiesību: sliktas sarunas sabojā labus tikumus (1Kor 15:33). Bet sliktu sarunu un pļāpu iemesls ir niknums un dusmas.

Pasaulē jums ir bēdas, saka Kristus, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!

(Sv. Nikodēms Svētkalnietis, Sv. Mitrofans, Beda Augstigodātais, Sv. Bazils Lielais)