Labais Gans

Labais Gans. Novērtējot ebreju tautas garīgo vadību 1. gadsimtā, Jēzus Kristus stāstīja līdzību par labo ganu. Tēli ir ņemti no Viņa klausītājiem labi zināmās ganu dzīves.

Kāds gans, tādā stāvoklī būs avis un pats ganāmpulks. Uz nakti austrumu gani savāca kopā dažādu saimnieku ganāmpulkus vienā aplokā. Avis viņi pēc kārtas sargāja norobežotajā aplokā, lai ne vilks, ne zaglis nevarētu tās nolaupīt. No rīta sargi vēra vaļā durvis, gani sauca avis. Pazīstot sava gana balsi, tās skrēja viņam pakaļ. Ja nu kāds kāpa pie avīm pāri nožogojumam, nevis gāja pa durvīm, bija skaidrs – tas ir zaglis. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs. Bet, kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. (Jņ 1:1-3)

Ne tikai avis pazina savu ganu. Arī gans zināja saukt vārdā katru avi savā ganāmpulkā. Ganam vajadzēja nosargāt avis no plēsējiem un zagļiem, atrast viņām labas ganības un daudz ko citu. Kāpēc? Tāpēc, lai avis būtu veselas un stipras, dotu kvalitatīvu vilnu un pienu. Tāpēc, lai saimniekiem no avju turēšanas būtu dienišķā maize. Kad gans izved savas avis, viņš iet viņām pa priekšu. Avis viņam seko, jo pazīst viņa balsi. Bet svešam viņas neseko, bēg no viņa, jo nepazīst svešu balsi. Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko Viņš uz tiem runāja. (Jņ 10:4-6). Apbrīnojami, ka farizeji, Svēto Rakstu eksperti, nesaprata šo līdzību.

Sv. psalmists Dāvids, visu savu cerību liekot uz Dievu, sauca Viņu par savu Ganu: Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina. (Ps 23:1-4) Šajos brīnišķīgajos liriskajos vārdos Dāvids nekaunas sevi salīdzināt ar avi. Cilvēka salīdzinājums ar dzīvnieku šādā formā cilvēku nepazemo. Tas izteic personīgas attiecības starp dvēseli Dieva žēlastībā un Pašu Dievu.

Pravietis Jesaja mesiāniskajā pravietojumā sludināja par pasaules Pestītāju, kas nāk: Kā gans Viņš ganīs Savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus Savās rokās un tos nesīs Savā klēpī un sargās avju mātes. (Jes 40:11) Dzirdot šo pravietojumu par Pestītāju – Ganu, neviļus nāk prātā mīloša maiga tēva tēls, kurš mīlestībā spiež pie sirds savu mīļo bērnu.

Tajā pašā Vecajā Derībā ir arī veltīti draudīgi vārdi necienīgiem ganiem. Tā pravietis Jeremija, Jūdejas krišanas, Jerzālemes sagrāves un Babilonijas gūsta sākuma liecinieks, rakstīja par jūdu tautas vadoņiem: “Bēdas tiem ganiem, kas Manas ganības avis ļauj nomaitāt un tām izklīst!” saka Tas Kungs. Tādēļ Tas Kungs, Israēla Dievs, tā noteicis par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs esat tie, kas izklīdinājāt Manas avis, tās izdzenājāt un nerūpējāties par tām; tādēļ Es jūs saukšu pie atbildības jūsu kopējās ļaunās rīcības dēļ!” saka Tas Kungs. (Jer 23:1-2)

Tā Vecās Derības Svētie Raksti ne reizi vien izmanto gana un avju ganāmpulka tēlu. Ar avīm viennozīmīgi saprata ļaudis – Dieva tautas un vecderības Baznīcas locekļus. Gana tēlu varēja attiecināt uz Trīsvienīgo Dievu, uz Trīsvienības Otro Personu – Dieva Dēlu, Mesiju, Kristu un uz Dieva tautas vadoņiem, tai skaitā necienīgajiem.

Farizejiem, kuri nesaprata līdzības nozīmi un bija aizmirsuši vecderības pravietojumus par ganiem, Jēzus Kristus pilnīgā saskaņā ar vecderības Rakstiem, teica: Patiesi, patiesi Es jums saku: ES ESMU durvis, kas ved pie avīm. Visi, kas priekš Manis nākuši, ir zagļi un laupītāji; bet avis viņus nav klausījušas. ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības. (Jņ 10:7-9)

Kungs Sevi nosauc par durvīm. Viņš ir vienīgais patiesais Starpnieks starp Dievu Tēvu un ļaudīm, vienīgais ceļš uz Viņa iedibināto Dieva Valstību – avju pulku – kā ganiem, tā ganāmajiem. Šinī Kristus Valstībā nevar tikt, apejot Kristu – pārkāpt pāri žogam. Tā kādreiz un joprojām rīkojas viltus gani, kuri piesedzoties ar skaistiem vārdiem par tautas labumu, meklē izdevīgumu sev. Nožogotā un apsargātā avju saimniecība ir Dieva Valstība virs zemes, Kristus Baznīca. Labās ganības ir, protams, ne tikai šī pasaule, bet arī Debesu Valstība.

Algādži ir visu veidu nederīgie gani, par kuriem jau pravietis Ecehiēls dusmīgi sludināja: tā saka Kungs Dievs: vai! Israēla ganiem, kuri gana tikai paši sevi! Vai tad ganiem nav jāgana avis?! (Eceh 34:2)

Vilks, kas nolaupa un pazudina avis, ir sātans un viņa piekalpotāji visos laikos un tautās. Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība. ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. (Jņ 10:10-11)

Kristus visiem dāvā dzīvību. Viņš dziedināja un dziedina neveselos miesā un dvēselē. Tieši ar personīgu sastapšanos ar Kristu un ar ieiešanu Viņa Baznīcas dzīvē cilvēku dvēseles atjaunojas. Par Savas dzīvības cenu Krustā un ar Augšāmcelšanos Kungs uzveica sātanu un izraisīja bankrotu viņa valstībā. Ar Saviem uzticīgajiem mācekļiem Pestītājs būs kopā gan šīszemes dzīvē, gan pēc nāves: redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. (Mt 28:20)

Patiesie Kristus gani iet sava Dievišķā Mācītāja ceļu, netaupot savus spēkus, un ja vajadzētu, arī pašu dzīvību. Kādēļ? Dēļ Kristus īpašuma – ticīgajiem ļaudīm – šo patiesību ir apstiprinājis liels daudzums seno un arī jauno laiku mocekļu.

Bet algādzis, kuram avis nepieder, redz, ka atnāk vilks, un pamet avis, un bēg; un atļauj vilkam avis nolaupīt un izdzenāt. Algādzis bēg tāpēc, ka ir algādzis, un avis viņam nerūp. (Jņ 10:11-12) Algādži ir, pirmkārt, Kristus laika augstie priesteri, garīdznieki un citi tempļa un sinagogu kalpotāji. Otrkārt – visu laiku viltus gani, kuri izpilda savu kalpošanu formāli, nevis Kristus dēļ. Nosaucis Sava laika farizejus un Rakstu mācītājus par algādžiem, Viņš novērtēja viņu graujošo garīgo darbošanos. Kungs viņus nosauc par vilkiem un zagļiem, kuri izposta Dievišķo mantojumu un ved Jūdu tautu uz katastrofu: Jeruzalemes izpostīšanu un tautas izsūtīšanu no Palestīnas – kā rezultātu sava Mesijas nodevībai un neuzticībai savam Dievam.

Ko Kungs saka par Sevi? ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm. (Jņ 10:14-15) Pestītājs personīgi pazīst katru Savu runājošo un saprātīgo avi. Ganam un avīm savstarpēji jāpazīst citam citu tāpat kā Dievs Tēvs pazīst Dievu Dēlu. Ļaudis izjūt un pazīst savu Pestītāju ar ticību un sirdi. Tieši Viņā viņi atrod piepildījumu visām savām garīgajām vajadzībām un meklējumiem, mieru dvēselēm, patiesu laimu.

Savas dzīvības nodošana ir augstākā mīlestības izpausme pret Ādama pēcnācējiem. Tā ir brīvprātīga. Kungs Savu dzīvību atdod, lai ļaudis pieņemtu Viņa nenovērtējamo dāvanu – Mūžīgo Dzīvību – un kļūtu par Viņa ganāmpulka runājošām avīm, par Viņa vienas svētas Baznīcas locekļiem, ļaudīm, kuri nāk pie pestīšanas. Kristus nosauc par “savējiem” tieši tos, kas atbild uz Viņa mīlestību. Tie ir ne vien Viņa laikabiedri – ebreji, kuri ticēja Kristum. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans. (Jņ 10:16)

Kur un kā mums klausīties pēc Kristus balss? Kristus balsi var izdzirdēt caur Evaņģēlija vārdu, baznīcas sprediķi, ticīgu draugu un tuvinieku pamācībām, caur kristiešu dievbijīgas dzīves piemēriem. Kristus balss skan arī tagad. Tā sauc ļaudis, lai tie atbildētu uz pasaules Pestītāja mīlestību. Visus Savus uzticīgos bērnus, Viņa vienas svētas Baznīcas locekļus – arī agrāk dzīvojušos, bet tagad mūžībā esošos, Dievcilvēks savieno vienā dzīvā organismā – svētajā kristīgajā Baznīcā. Tāpēc arī ir iespējamas savstarpējas lūgšanas un lūgšanas par aizmigušajiem, jo mēs visi esam savienoti par vienu Ģimeni caur Jēzu Kristu. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jņ 3:16) Lai neviens nepazustu! Ne dzīvais, ne mirušais. Ne pie Dieva, ne pie cilvēkiem. Kristus augšāmcelšanās nes dzīvības uzvaru ne tikai Jēzus Kristus cilvēciskajai dabai, bet arī visai pasaulei, visiem, kas gribēs šo uzvaru pieņemt.

Uzkāpis Debesu Godībā 40. dienā pēc Augšāmcelšanās, Kungs nepameta Savu Gana amatu vienā svētā kristīgā Baznīcā. Pestītājs sauc kalpot ganīšanas amatā visu laiku kristiešus, kopš Kristus Baznīca pastāv virs zemes. Kristīgie bīskapi ir Kristus ganīšanas amata visredzamākie simboli, 1.gs. apustuļu pēcteči. Bīskapiem ganīšanā palīdz mācītāji. Bet ganīšanas paraugs ir Kungs Jēzus Kristus – Pats Visaugstais Gans. Lielu daudzumu svēto ganītāju, kuri ir beiguši savu zemes dzīvi gan mierā, gan moceklībā, Baznīca godina un mācās no viņu piemēra. Kristīgā Baznīca ir dzīva! Lūgsim Dievu, lai vēl daudzus cienīgus ganus Kungs aicinātu kalpošanā ļaudīm gan mūsu Tēvu zemē, gan visā pasaulē, kuru Dievs taču glābj no ļaunā.