Bīskapa apsveikums

LELB Daugavpils bīskapa apsveikums 2020. gada Lieldienās

Mīļās diecēzes draudzes,  mīļotie prāvesti un mācītāji,

man ir patiess prieks jūs visus sveikt Kristus augšāmcelšanās svētkos!

Šī gada Lieldienas mēs tik ātri vis neaizmirsīsim, un ne jau tāpēc, ka gada skaitļi ir tik viegli iegaumējami – 2020. Neaizmirsīsim tā iemesla dēļ, ka šogad tās svinam ārkārtas apstākļos.

Šobrīd ir tāda sajūta, it kā tik daudz kas būtu nolikts “uz bremzēm”. Apstājusies izklaides joma, tāpat arī tūrisma sfēra, lielā mērā sabiedriskās ēdināšanas lauks, apstājušies uzņēmumi, samazināti transporta pakalpojumi un šo uzskaitījumu varētu turpināt. Nolikta “uz bremzēm” šķiet visa pasaule. Tik daudz kas globālā mērogā pārcelts, atlikts, atcelts, neziņā tīts.

Gluži tāpat, arī mūsu katra personīgajā dzīvē, mūsu plānos tas tik dziļi iespiedies – esam spiesti atlikt,  pārcelt, mainīt, samierināties. Vai kāds spētu to visu kaut kā savilkt kopā, aprēķināt un tad kādā izteiksmē pārvērst?

Un tomēr gribas pavaicāt ļoti tieši un personīgi, bet kas Tev visvairāk šajos ārkārtas apstākļos pietrūkst? Tieši pēc kā Tu visvairāk šobrīd ilgojies?

Kāda ilggadēja un ļoti aktīva, cienījamos gados esoša ticības māsa man pavisam nesen sacīja tā : ”neskatoties uz to, ka daudziem šobrīd iet grūti, man pašai klājas nepelnīti labi. Divas lietas gan man ļoti pietrūkst – dievkalpojums kopā ar draudzi un ūdens vingrošana. Tas ir galvenais, kā man patreiz nav, bez visa pārējā es varu kaut kā iztikt”.

Visparastākajos apstākļos, jeb šobrīd, kad esam ārkārtas situācijā, bez viena neviens no mums nevarētu iztikt, un tās ir Lieldienas.

Tās sākas naktī. Sākas ar sievu  bezcerīgajiem pārdzīvojumiem dodoties uz kapu. Sievu pārdzīvojumiem ir tik cilvēcīgs pamats, un tomēr, viņas iet jau pretī rītausmai. Pilnīgi negaidīti, tās piedzīvo, pieredz apvērsumu.

Zeme trīc, bet no debesīm…,  no debesīm nāk Tā Kunga enģelis. Tas spīd tik spoži kā zibens, un tērpies drēbēs, baltās kā sniegs.

Notiek zemes trīce, liela zemes trīce. Un tik pārsteidzošais šeit ir tas, ka, šī zemestrīce nenes līdzi upurus un postu.  Lieldienu  zemestrīce neizplata postījumus. Nekas netiek nopostīts, gluži otrādi, viss tiek atjaunots.  Top jauna realitāte – Dievs Kristū atnes jaunu dzīvi.

Lieldienu centrā ir vēsts – Krustā sistais dzīvo! Kristus ir stiprāks par nāvi.

Kā vēsta evanģēlijs, “Viņš nav šeitan, jo Viņš ir augšāmcēlies” (Mat. 28,6a)

Kristus ir atņēmis nāvei varu. Viņš ir Dzīvības Kungs!

Mīļotie, cik vērtīgi būtu šī gada Lieldienas atcerēties tieši to piepildījuma dēļ. Laikā, kad vajadzēja ieturēt distanci no visiem un tikai pašus tuvākos drīkstējām pielaist savā tuvumā, tieši šajos ārkārtas apstākļos lai uzdrošināmies pieiet Kristum tik tuvu, ka starp mums un Viņu vairs nav nekādas izmērāmas distances. Divu metru vietā neviena vairs, divi kļūs par nulli, divi-nulle.

To neuztversim kā garīgu ārkārtas stāvokli, tas lai kļūst mums visiem par piepildītu, svētītu, Augšāmceltā Kunga apgarotu ikdienas gājumu.

Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies! Allelujā!

Sirsnīgi ikvienu no jums sveicinot un garā ar jums vienoti  Lieldienas svinot,

jūsu, bīskaps Einārs